Noslēgušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā

Tostarp sestdien līdz plkst.16 nobalsojuši 231 134 vēlētāju jeb 16,37% no kopējā vēlētāju skaita.

Tādējādi šogad aktivitāte EP vēlēšanās līdz šim bijusi lielāka nekā iepriekšējās EP vēlēšanās - iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, attiecīgajā laika periodā bija nobalsojis kopumā 23,81% vēlētāju, tostarp iepriekšējā balsojumā - 6,84% vēlētāju, bet vēlēšanu dienā līdz plkst.16 bija nobalsojuši 16,97% vēlētāju.

Iedzīvotāji var balsot tikai iecirknī, kurā ir reģistrēti.

Trīs dienas - trešdien, ceturtdien un piektdien - notika iepriekšējā balsošana. Šajās dienās pie urnām devušies vismaz 157 448 jeb 11,15% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati. 2014.gadā iepriekšējās balsošanas iespēju izmantoja 100 755 jeb 6,84% vēlētāju, bet kopumā vēlēšanās piedalījās 30,24%.

Noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni, ja nav saņemta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sūtītā vēstule, var e-pakalpojumā "Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana", kas pieejams "https://ej.uz/kurbalsot" vai pa tālruni 67049999, kas sestdien strādās vēlēšanu iecirkņu darba laikā no plkst.7 līdz 20 un arī vēlāk.

Kopumā varēs nobalsot 998 vēlēšanu iecirkņos - 954 Latvijā un 44 ārvalstīs. Vēl viena vēlēšanu komisija ir izveidota, lai nodrošinātu balsošanu ieslodzījuma vietās un vēl viena - ārvalstīs notiekošās pasta balsošanas rezultātu apkopošanai.

Nobalsošanu savā dzīvesvietā veselības stāvokļa dēļ var pieteikt no plkst.7 līdz plkst.12, ja vēlētājs atrodas sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā. Pieteikt balsošanu vēlētāja atrašanās vietā var arī pēc plkst.12, taču jāņem vērā, ka šajā gadījumā vēlēšanu komisija izbrauks pie vēlētāja, ja varēs paspēt ierasties vēlētāja atrašanās vietā līdz balsošanas beigām, plkst.20. Iesniegumu iecirknī var nogādāt jebkura vēlētāja uzticības persona.

Lai pieteiktu balsošanu dzīvesvietā jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods. Tāpat jānorāda adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai, ēkas ārdurvju kods, ja tāds ir, un kontakttālrunis. Iesniegums jānogādā iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts.

Piedalīties vēlēšanās drīkst balsstiesīgie Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri reģistrējušies vēlēšanām Latvijā. Lai piedalītos vēlēšanās, jābūt vismaz 18 gadus vecam. Balsojot jāuzrāda pase vai personas apliecība jeb eID.

Kopumā EP vēlēšanās var piedalīties 1,412 miljoni Latvijas iedzīvotāju.

No Latvijas EP tiks ievēlēti astoņi deputāti. Vēlēšanām pieteikti 16 saraksti, no kuriem kandidē 246 pretendenti.

EP vēlēšanu organizēšanu un iepriekšējo balsošanu pavadījušas vairākas problēmas. CVK tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas problēmu dēļ lielākajā daļā no iepriekšējai balsošanai paredzētā laika nebija iespējams nobalsot iecirkņos, kuros vēlētājs nav reģistrēts.

Iepriekš tika saņemtas sūdzības arī par to, ka daļa vēlētāju nav saņēmusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informatīvās vēstules par to, kurā vēlēšanu iecirknī viņi ir reģistrēti. Šī situācija raisīja plašu ažiotāžu daļā sabiedrības, atbildīgajām amatpersonām liekot meklēt jaunus risinājumus informēšanai par vēlēšanu norisi.

Saistībā ar šīm problēmām un to, ka daļa iedzīvotāju nesaņēma informāciju, kurā iecirknī jābalso, paustas bažas, ka vēlēšanās varētu būt zemāka iedzīvotāju aktivitāte. Reizē ir izskanējis arī pretējs viedoklis, ka minēto problēmu aktualizēšana varētu moblizēt papildu balsotājus.

EP ir Eiropas Savienības līmeņa politisko debašu un lēmumu pieņemšanas nozīmīgs forums. EP deputātus ievēlē tiešās vēlēšanās visās dalībvalstīs, lai viņi pārstāvētu iedzīvotāju intereses ES tiesību aktu pieņemšanā un nodrošinātu, ka citas ES iestādes strādā demokrātiski.

EP kopā ar Eiropas Savienības Padomi pilda likumdevēja funkciju - abas institūcijas kopā ir pilnvarotas pieņemt un grozīt tiesību aktu priekšlikumus un lemt par Eiropas Savienības budžetu. Parlaments arī uzrauga Eiropas Komisijas un citu ES struktūru darbu.