Linkaits izsaka neuzticību "Latvijas dzelzceļa" vadītājam Bērziņam un diviem valdes locekļiem

Linkaits sacīja, ka otrdien ticies ar LDz vadību un dalījies savos iespaidos par uzņēmuma darbību.

"Sākot darbu ministrijā, es teicu, ka izvērtēsim visus uzņēmumus, to darbu labas korporatīvās pārvaldības ievērošanā, lai novērstu dažāda veida shēmošanas nozarē, kā tas vēsturiski ir bijis," pauda Linkaits, uzsverot, ka pēc LDz izvērtēšanas, otrdien informējis uzņēmuma vadību, ka vairāku apstākļu ietekmē tai nevar uzticēties.

Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan LDz, gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Linkaits pauda, ka pašreiz negrib izpaust konkrētāku informāciju par iespējamo korupciju, bet apstiprināja, ka tas ir saistīts ar pašreiz un nesenā pagātnē notikušiem darījumiem. Savukārt par mārketinga un reklāmas līgumiem esot aizdomas, ka ne visi ir noslēgti attiecīgajam mērķim, jo liels reklāmu īpatsvars esot koncentrēts uz divām pilsētām - Ventspili un Dobeli. Linkaits arī uzsvēra, ka nav iemesla domāt, ka šajās pilsētās būtu lielāka LDz reklāmu mērķauditorija.

Ministrs stāstīja, ka padome ir pasūtījusi auditu, kas liecina, ka LDz valde nav rīkojusies kā labs saimnieks. "Tas neattiecas uz ceturto valdes locekli - Ēriku Šmukstu, kuru var raksturot kā nozares patriotu un viņa jomā nekas kritizējams nav atrasts. Viņam paliek mana pilna uzticība," uzsvēra Linkaits.

Vienlaikus Linkaits atzīmēja, ka viņam nav pilnvaru atbrīvot LDz valdes locekļus no amata. "Man nav tiesību atbrīvot valdes locekļus no amata, bet esmu norādījis padomei, ka man būtu grūti sastrādāties ar uzņēmuma valdi, īstenojot valdības plānus attiecībā uz dzelzceļa nozari," pauda ministrs.

Viņš minēja, ka attiecīgā Informācija ir nodota LDz padomei, kas nākamnedēļ sanāks uz sēdi. "Tālāk tas ir padomes kompetences jautājums izlemt par valdes locekļu darba turpināšanu vai neturpināšanu", teica Linkaits.

Linkaits arī norādīja, ka LDz pagaidu valdes locekļi tiks piesaistīti no profesionāļu vides, un tie tiks nosaukti pēc LDz padomes sēdes.

Bērziņš kopš 2011.gada ir LDz valdes loceklis, bet kopš 2016.gada - valdes priekšsēdētājs. Viņa pilnvaru termiņš LDz bija plānots līdz 2021.gada 24.februārim. Viņš patlaban ir arī dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" koordinējošā kopuzņēmuma AS "RB Rail" padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Strakšas ir LDz valdes loceklis kopš 2005.gada un viņa pilnvaru termiņš paredzēja noslēgties 2022.gada 28.augustā, bet Stūrmanis LDz valdes loceklis ir kopš 2016.gada un viņa pilnvaru termiņš bija līdz 2021.gada 17.jūlijam.

LDz statūti nosaka, ka LDz valdē ir četri valdes locekļi, kuri tiek ievēlēti uz pieciem gadiem. Šobrīd LDz valdē strādā arī Ēriks Šmuksts.

"Latvijas dzelzceļš" ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".