Pieaugot emocionālajai vardarbībai bērnu vidū, jāstrādā pie sabiedrības izpratnes maiņas
Ņemot vērā, ka Latvijā pieaug emocionālā vardarbība bērnu un pusaudžu vidū, jāstrādā pie sabiedrības izpratnes maiņas, pauda Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Liene Kauliņa-Bandere.
Viņa norādīja, ka būtiski veicāt to, lai bērni būtu informēti par savām tiesībām, atpazītu vardarbību un informētu par to pieaugušos.
Pēc Kauliņas-Banderes paustā, kopumā svarīga loma bērnu tiesību un interešu nodrošināšanai ir pašvaldību institūciju - bāriņtiesu un sociālo dienestu - savstarpējai sadarbībai. LM pārstāve uzsvēra, ka sadarbība nepieciešama, lai mērķtiecīgu darbību rezultātā tiktu īstenoti savlaicīgi un efektīvi pasākumi.
Lai veicinātu sadarbību, kā norādīja Kauliņa-Bandere, plānots stiprināt bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto pašvaldību starpinstitucionālo sadarbības grupu atbildību bērnu tiesību aizsardzībā, pārskatot spēkā esošos normatīvos aktus un izstrādājot vadlīnijas pašvaldībām par sadarbības organizēšanu un kārtību, kādā īstenojama bērnu tiesību aizsardzība praksē. Tāpat plānots pārskatīt spēkā esošos normatīvos aktus bāriņtiesu darbības jomā, veicinot ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu interešu aizsardzībā.
Tāpat Kauliņa-Bandere informēja, ka plānots organizēt metodiskās vadības pasākumus, lai uzsvērtu nepieciešamību savlaicīgi identificēt ģimenes, kurās pastāv riski nepietiekamai bērnu aprūpei, kā arī, lai veicinātu pašvaldību izpratni attiecībā uz sociālo garantiju nodrošināšanu bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības un citos jautājumos.
Kā ziņots, Valsts kontrole iepriekš revīzijā "Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē" secināja, ka ne visos gadījumos atbildīgo institūciju darbības ir bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses.
Tikmēr LM veiktajā auditā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbībā konstatētas nopietnas problēmas. LM veikto pārbaužu rezultātā iezīmējās vairāki problēmu loki - pašvaldību informētība par savu iedzīvotāju sociālo struktūru, bāriņtiesu un sociālo dienestu darbības kvalitāte, kā arī VBTAI kā metodiskās vadības un kontrolējoša institūcija, kas nespēj pietiekamā kvalitātē veikt metodiskās vadības un kontrolējošas institūcijas funkcijas.
Labklājības ministre paudusi, ka bērnu tiesību aizsardzības mehānisms bez būtiskiem uzlabojumiem Latvijā pastāv kopš 2005.gada, tas ir ierūsējis un nestrādā pilnvērtīgi. Ministre uzskata, ka pienācis laiks pievērsties nopietnai bērnu tiesību aizsardzības mehānisma reformai.
Paredzēts, ka Tieslietu ministrija (TM) un LM līdz 1.jūnijam sniegs savu redzējumu par konkrēta institucionālā modeļa un tiesiskā regulējuma izveidi bērnu tiesību aizsardzībai.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ticies ar labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV), lai lemtu par bērnu tiesību politikas jautājumiem un vienotos par nepieciešamajiem risinājumiem bāriņtiesu funkciju un kompetenču sakārtošanai. Tikšanās laikā Bordāns atzīmēja, ka šis ir valdības izšķiršanās jautājums, taču ministrijas savu redzējumu par konkrēta institucionālā modeļa un tiesiskā regulējuma izveidi sniegs līdz jūnijam.
Bordāns norādīja, ka TM un LM apliecinājusi savu gatavību kopīgiem spēkiem meklēt vajadzīgos risinājumus. "Esam apņēmušies pārskatīt un analizēt bērnu tiesībpolitikas jautājumus, iestāžu funkcijas un to sadali, lai galu galā katru uzdevumu, kas izriet no likuma, pildītu kompetenti savas nozares profesionāļi," sacīja ministrs.
