Spītējot ministram, arī Rugāju novadā tiek veikta aptauja par gaidāmo pašvaldību reformu
Neskatoties uz to, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) paziņojis, ka vietvaru vēlme noskaidrot novada iedzīvotāju domas par administratīvi teritoriālo reformu ar aptaujas palīdzību neatbilst likumam, arī Rugāju novadā norisinās šāda aptauja.
Pašvaldībā uzskata, ka, risinot jautājumus, kas tieši un netieši skar iedzīvotāju intereses, ir jāievēro demokrātijas principi un ir nepieciešams zināt iedzīvotāju viedokli. Aptaujas mērķis ir noskaidrot novada iedzīvotāju viedokli par iespējamo Rugāju novada pievienošanu citu novadu administratīvajām teritorijām.
Aptauja novadā norisinās līdz 3.maijam.
Novada domes priekšsēdētāja Sandra Kapteine ("Vienoti novadam") aģentūrai LETA pauda, ka aptauja nav referendums, bet iespēja noskaidrot iedzīvotāju viedokli, ko plānots prezentēt Pūcem kopā ar citu informāciju par novadā paveikto pēdējo desmit gadu laikā. Arī no ministra viņa vēlas sadzirdēt skaidru formulējumu par to, kādas iespējas novadam paver pievienošana Balvu novadam.
Kapteine klāstīja, ka daļa iedzīvotāju pauž atbalstu novada pievienošanu Rēzeknes vai Gulbenes novadam, turklāt ar Gulbeni Rugājus savieno labas kvalitātes ceļš. Taču vēsturiski Rugāji bijuši Balvu rajona sastāvdaļa. Viņa gan uzskata, ka Rugāju novads var pastāvēt arī pats par sevi.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Ikšķiles novada pašvaldības lēmumu, kas paredz rīkot iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot viedokli par iespējamo novada pievienošanu citai administratīvai teritorijai.
Pēc VARAM paustā, Ikšķiles domes lēmums par aptaujas organizēšanu nepārprotami pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību pilnvaras, jo saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", vietvara var organizēt, piemēram, publisko apspriešanu, bet tikai par pašas pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem.
"Ne šis likums, ne arī citi normatīvie akti neparedz domei tiesības rīkot aptauju, kas pēc savas formas atgādina iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un saistoša lēmuma pieņemšanā. Arī uzdotais jautājums "Vai Jūs esat par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju" rada maldinošu iespaidu, ka iedzīvotāji piedalās lēmuma pieņemšanā par administratīvi teritoriālo reformu," pauž VARAM, norādot, ka Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz pašvaldībām tiesības rīkot vietējos referendumus.
Ministrija arī atgādina, ka Satversmes tiesa jau 2009.gadā ir atzinusi, ka administratīvi teritoriālā reforma atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas ir jāizlemj pašam likumdevējam, proti, Saeimai.
