Talkas diez ko nepalīdz: jūras mala Latvijā kļūstot arvien cūcīgāka

Viņš skaidroja, ka Latvijas piekrastē vidēji uz katriem 100 metriem šopavasar atrodamas 175 atkritumu vienības, svārstoties no 40 atkritumu vienībām Mērsraga novadā līdz 484 atkritumu vienībām Rīgā.

Tāpat par būtisku Ulme uzskata pieaugošo plastmasas un mākslīgo polimēru piesārņojumu Latvijas piekrastē - ja vidēji kampaņas izvērtējumos pēdējo septiņu gadu laikā plastmasas un putuplasta materiālu daudzums ir bijis 55% no visiem atkritumiem, tad šopavasar mākslīgo polimēru materiāli veidoja 78% no visiem piekrastes atkritumiem.

Izplatītākie atkritumu veidi ir dažādi plastmasas gabali un atsevišķi nekategorizētas plastmasas vienības - balonu lentes, ausu kociņi, plastmasas detaļu atlūzas, atsevišķi ēdienu iepakojumi un ietinamie materiāli u.tml., kas kopā veido 32% no visiem atkritumiem piekrastē.

Otra lielākā atkritumu kategorija piekrastē šopavasar ir kuģniecības un zvejniecības nozaru darbības ietekmē atrastās plastmasas virves, kas veido 11% no kopējā atkritumu daudzuma, kā arī izolācijas un iepakojuma putuplasta materiāli, kas veido 10%. Tāpat kampaņas "Mana jūra" laikā atrasts samērā daudz plastmasas maisiņu (9,5%) un cigarešu izsmēķu (4,5%).

Kampaņu "Mana jūra" kopš 2012.gada Latvijā īsteno Vides izglītības fonds ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par jūras piesārņojošo atkritumu tematiku un ilgtspējīgu piekrastes apsaimniekošanu. Latvijas piekrastē jūras piesārņojošo atkritumu sabiedriskā monitoringa tīklā ir iekļauti 17 pavasara un rudens jūras piesārņojošo atkritumu izvērtējuma laukumi, kā arī 45 laukumi izvērtējumiem vasaras sezonā, kas izvēlēti pēc konkrētiem kritērijiem.