Meklējam skaidrojumu, kāpēc Kolkā, Skultē, Ragakāpā jūras krastā atrodas zobu protēzes
Marta otrajā pusē un aprīļa sākumā vairāki atpūtnieki Baltijas jūras piekrastē – Skultē, Ragakāpā un Kolkā atraduši zobu protēzes. Gan veselības, gan vides aizsardzības speciālisti par šiem atradumiem rausta plecus un pauž neizpratni, kā tās tur uzradušās.
Latvijas pludmalēs atrastās zobu protēzes
Pēdējā mēneša laikā vairāki atpūtnieki Baltijas jūras piekrastē – Skultē, Ragakāpā un Kolkā atraduši zobu protēzes. Gan veselības, gan vides ...
Varētu būt izmesta vai pazaudēta viena protēze, bet vairāku atrašanās pludmales smiltīs nav izprotama.
„Facebook” lietotāja Kristīne Ozoliņa raksta: „15. martā pastaigājoties atradu protēzes smiltīs, kuras pacēlu un noliku uz blakus esošā malkas bluķa. Atnākot 22. martā konstatēju, ka nevis protēzes ir paņemtas bet pievienojušās vēl vienas klāt. Atnākot 2. aprīlī konstatēju, ka ir jau nevis trīs, bet nu jau četras protēžu daļas.
Nezinu... Varbūt kādam maciņā robs un tomēr meklē savus zobiņus! Apjautājies saviem vecākiem, vecvecākiem!”
Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča Jauns.lv par dīvainiem atradumiem pauda neslēptu izbrīnu un tam nevarēja rast izskaidrojumu: „Protēzes izgatavo individuāli, uz Latviju protēžu sagatavju kravas ar kuģiem neved un tādas nevarētu būt izbirušas jūrā no kāda kravas kuģa. Izskaidrojuma nav”. Līdzīgu viedokli Jauns.lv arī pauda Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Agnese Jasenoviča.
Arī Latvijas Zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis internetā ir redzējis ierakstus par dīvainajiem atradumiem pludmales smiltīs, viņam par to jau vairākkārtīgi jautājuši. Arī Paeglītim nav izskaidrojuma:
„Zobu protēzēm nav sagatavju standartu un tās rūpnieciski neražo. Tās noteikti kādam ir izkritušas vai noklīdušas. Ja kāds zobārstniecības kabinets tās būtu izmetis, tad būtu jābūt vairāk, kādai kastītei – nevis četriem, pieciem pāriem. Būtu neloģiski, ja protēzes kāds vienkārši tāpat izmestu, jo tās maksā naudu.
Padomju laikā – tad gan. Toreiz protēzes izgatavoja par brīvu (tagad jau arī atsevišķām iedzīvotāju kategorijām tās apmaksā, arī dažas pašvaldības iedzīvotājiem apmaksā to izgatavošanu). Atceros, ka padomju laikā pie zobārsta kāda kundzīte pat atnāca ar veselu protēžu maisiņu – vienas viņai spiežot labajā pusē, otras – kreisajā pusē, trešajām vēl kāda vaina”.
Savukārt citās Latvijas pludmalē protēžu krājumi nav atrasti. Piemēram, Carnikavas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājaAgnese Ģērmane uz Jauns.lv jautājumu, vai tās atrastas arī Carnikavas pusē teica: „Nē, mums šādu ziņu nav”. Toties Veselības ministrijas preses sekretāre Anna Strapcane Jauns.lv sacīja: „„Šoreiz ar komentāru no Veselības ministrijas puses nevarēsim palīdzēt - šis jautājums tiešām nav Veselības ministrijas kompetencē”.
