Lietuva bīstas no Krievijas, Zviedrija brīdina par hibrīdkaru, Somija atceras PSRS. Kā mūsu kaimiņi gatavojas ārkārtas situācijām?
Mūsu kaimiņvalstis iedzīvotājus aicinājušas sagatavoties ārkārtas krīzes situācijām un pat karam. Tādēļ cilvēkus aicina sarūpēt dzīvei nepieciešamo rezervi jeb „evakuācijas komplektu”. Apdraudējumi var būt visdažādākie: igauņi brīdina par iespējamiem plūdiem, lietuvieši – par iebrukumu no Krievijas, zviedri – par elektroapgādes bloķēšanu, bet somi atceras karu ar Padomju Savienību.
Jauns.lv jau rakstīja, ka valdība izveidojusi Visaptverošās valsts aizsardzības starpresoru darba grupu, kura Aizsardzības ministrijas vadībā izstrādās „ārkārtas jeb krīzes situācijas somas” saturu, kurā ietvers preces un lietas, kas būtu jāsarūpē ikvienam valsts iedzīvotājam iespējamo stihisko nelaimju vai militāro konfliktu gadījumā, lai viņi bez valsts un citu palīdzības varētu izdzīvot vismaz nedēļu. Tikko ar padomiem, kas šādā somā būtu jāietver, nāca klajā arī Igaunijas valsts atbildīgās struktūras. Jauns.lv interesējās, kāda šajā ziņā ir citu Eiropas valstu prakse – vai arī tur cilvēki tiek aicināti sarūpēt ārkārtas izdzīvošanas komplektus?
Eiropa gatavojas ārkārtas apdraudējumiem
Ekonomikas ministrijas preses pārstāve Evita Urpena pastāstīja: „Ekonomikas ministrijas ieskatā krīzes gadījumi var būt dažādi, piemēram, dabas katastrofas, kiberuzbrukumi, terorakti un tā tālāk. Lai gan „krīzes komplekta” patstāvīgā nodrošināšanas modeļa izpildījums var atšķirties, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas tas tiek izmantots vairākās valstīs, tajā skaitā, Skandināvijas valstīs, Igaunijā un Vācijā. Minētajās valstīs pēdējā laikā ir notikuši dažādi sabiedrības informēšanas pasākumi, kuros sabiedrība tiek informēta par rīcību dažādu apdraudējumu gadījumā.
2016. gadā Vācijas amatpersonas ieteica iedzīvotājiem uzkrāt ūdeni un ēdienu, ar ko krīzes gadījumā pietiktu vismaz desmit dienām. Tajā pašā laikā Lietuva informēja savus pilsoņus par to, kā būtu jārīkojas krīzes situācijās un pavisam konkrēti - iebrukuma gadījumā no Krievijas. Savukārt Latvijā Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests kopīgi sagatavoja informatīvu materiālu iedzīvotājiem par rīcību dažādu apdraudējumu gadījumā.
2017. gada beigās Zviedrijas parlamenta Aizsardzības komiteja paziņoja, ka Zviedrijai ir jāstiprina sava civilā aizsardzība un pilsoņiem būtu jāgatavojas nedēļu iztikt bez valsts atbalsta smaga konflikta vai kara gadījumā. Ziņojumā brīdināts, ka globālā situācija drošības jomā ir neparedzama. Turklāt konflikts var ietvert arī kiberuzbrukumus vai hibrīdo karadarbību, sakaru traucēšanu un elektroapgādes bloķēšanu. Tādēļ būtiski nodrošināt „saprātīgu piekļuvi pārtikai, dzeramajam ūdenim, elektroenerģijai un medikamentiem,” teikts ziņojumā. Valsts aizsardzības ietvaros visiem iedzīvotājiem būtu jābūt gataviem nedēļu parūpēties par sevi pašiem bez valsts atbalsta. Zviedrijas Civilās aizsardzības aģentūra rekomendējusi pilsoņiem būt gataviem parūpēties par sevi 72 stundas, iesakot sarūpēt sveču krājumus, sarūpēt siltās drēbes, guļammaisus, spaiņus ūdenim un pārtiku, ko var uzglabāt istabas temperatūrā. Zviedrijas varas iestādes arī ir izdevušas brošūru par iedzīvotāju rīcību krīzes situācijās. Tā bez maksas tiks izdalīta viesiem valsts iedzīvotājiem - kopumā 4,7 miljoni mājsaimniecību.
Zināms, ka līdzīgas prasības ir noteiktas arī Norvēģijā un Somijā. Somija joprojām, ņemot vērā pieredzi no karadarbības ar PSRS (Ziemas karš 1939./40. gadā), joprojām veido ievērojamas valsts materiālās rezerves uz noteiktām preču grupām”.
Arī Latvija izstrādāts evakuācijas somas saturs
Šobrīd Latvijas teritorijā kārtību, kādā sabiedrība valsts apdraudējuma gadījumā tiek nodrošināta ar pārtiku un pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm, nosaka Ministru kabineta „Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā” un “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā”.
Šis modelis tiek balstīts uz atliktajām piegādēm, par kuru plānošanu atbildīgas attiecīgi ir Zemkopības ministrija un Ekonomikas ministrijas. Jautājums par pieejas maiņu attiecībā uz sabiedrības apgādāšanu krīzes situācijās ir atvērts un ir valsts iestāžu darba kārtībā. Tāpēc iesaistītās institūcijas vērtē gan līdzšinējās sistēmas funkcionēšanas spējas, gan arī analizē citu valstu pieredzi un labo praksi. Balstoties uz novērtējumu, tiks izvērtēta nepieciešamība veikt izmaiņas sabiedrības nodrošināšanas ar pirmās nepieciešamības precēm kārtībā, tajā skaitā, tiek analizēts arī modelis, kas uzliek par pienākumu mājsaimniecībām patstāvīgi rūpēties par krājumu izveidošanu noteiktam laika periodam, proti, nodrošināties ar „krīzes komplektu”, Jauns.lv informēja Ekonomikas ministrija.
Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze Jauns.lv gan teica, ka minēto valdības noteikumu par iedzīvotāju apgādi krīzes situācijā izpildei nav piešķirts nepieciešamais finansējums, tādēļ normas, kas nosaka, ka valsts nodrošina pilnībā pārtiku un pirmās nepieciešamības preces visiem iedzīvotājiem, pagaidām ir tikai deklaratīvas un sistēma eksistē tikai “uz papīra”. Tādēļ tagad tiek politika, kā mums būtu jānodrošinās ārkārtas gadījumiem.
Savukārt iedzīvotāji ar „krīzes somā” nepieciešamo lietu saturu var iepazīties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājas lapā Drošības padomu sadaļā, kur publicēts „Evakuācijas un ārkārtas gadījumu somas saturs”.
