foto: facebook.com/griezitesalpakas
Divi briti lauku sētā Ērgļos izdzīvo sapni, audzējot alpakas un šķūrējot sniegu
Britu pāris Latvijas laukos izdzīvo sapni.
Sabiedrība
2019. gada 14. marts, 06:22

Divi briti lauku sētā Ērgļos izdzīvo sapni, audzējot alpakas un šķūrējot sniegu

Jauns.lv

Savu šķietami romantisko, tomēr saspringuma pilno stāstu par dzīvi Latvijas laukos Vidzemes pusē portālam "Dispatches Europe" atklājusi Lielbritānijas pilsone Džoana Storija. Viņa kopā ar vīru, par spīti valodas barjerai, bauda spraigu dzīves ritumu kādā saimniecībā Ērgļu pusē.

Kā atklāj Džoana, viņu uz Latviju doties mudinājusi pētnieciskā darbība - sieviete studē doktorantūrā kādā Igaunijas universitātē. Viņa par sava disertācijas darba tēmu izvēlējusies cilvēku līdzdalību lauku attīstībā Igaunijā un Latvijā.

Džoana stāsta, ka pirmais jautājums, kuru viņai mēdz uzdot līdzcilvēki, ir "kāpēc jūs, divi briti, esat Latvijā?", uz ko sieviete atbild "kāpēc ne?".

Valodas šķēršļa risinājums - zvans draugam

"Kas gan šeit varētu nepatikt?" retoriski jautā sieviete. "Lauku ainava ir skaista un klusa. Trīs mašīnas rindā nozīmē vai nu sastrēgumu, vai arī bēres. Vasaras bieži ir karstas un ziemas aukstas, atšķirībā no Lielbritānijas, kurā visu gadu ir mitrs un drēgns, sevišķi valsts ziemeļu daļā." Lai gan šis tas Latvijā ir dārgs, kopumā izmaksas par dzīvošanu šeit Džoanai šķiet zemas, tāpēc abiem izdevies ilgāku laiku iztikt tikai no ietaupījumiem.

foto: facebook.com/griezitesalpakas

"Nākamais jautājums, kuru mums uzdod: "Kā jūs iztiekat bez valodas?" Diemžēl, dzīvošana laukos nozīmē arī dzīvi tālu no izglītības iestādēm," stāsta Džoana. "Manam vīram ar valodu apguvi klājas ļoti smagi. Viņš pat knapi, ar trešo reizi, nokārtojis angļu valodas eksāmenu. Savukārt mans attaisnojums ir studijas universitātē, kuru dēļ mana galva ir pārpildīta un vietas latviešu valodai tajā tik pat kā nav. Turklāt latviešu valoda nav vienkārša."

foto: facebook.com/griezitesalpakas
Džoanas vīrs ar alpaku.

Nesaprašanās gadījumā abi uzticas telefonsakariem - zvana attālumā britiem esot draugi, kuri vienmēr gatavi palīdzēt ar tulkošanu. Vēl abi ļoti novērtē Latvijā piedāvāto internetu, kura ātrums, lai arī ne super-ātrs, tomēr ir pieejams, pat dzīvojot furgonā, pļavas vidū.

"Es pat esmu piedalījusies tiešsaistes konferencēs," interneta piegādātāju pakalpojumus novērtē Džoana. "Tas noteikti skaidrojams ar to, cik zeme ir līdzena. Mēs dzīvojam netālu no augstākā kalna, kas ir vien 312 metrus augsts."

foto: facebook.com/griezitesalpakas

Audzē alpakas un māca citiem filcēt

Džoana ar vīru Latvijā attīsta savu saimniecību. 13 hektāru plašumā iekopts dārzeņu lauks, iestādītas pāris ābeles, ar kurām gan tik labi neveicas, un vēl abu īpašumā ir trīs hektāri meža. Vasarās pa lauku skraida 26 vistas.

foto: facebook.com/griezitesalpakas

Džoanas vīrs aizrāvies ar alpaku audzēšanu - saimniecībā mīt 18 zvēriņi. Interesentiem ir iespēja apgūt alpakas vilnas filcēšanas kursus. Sociālajā tīklā "Facebook" atrodamā informācija par abu saimniecību "Griezītes alpakas" liecina, ka filcēšanu pasniedz vēl kāda ārzemniece - Gaļina no Polijas.

foto: facebook.com/griezitesalpakas
Džoana filcējot.

Dārzkopība un zvēraudzēšana ir tikai dažas lietas no visa, ko britu pāris Latvijā dara. Brīžiem nākas ķerties arī pie būvniecības, mašīnu labošanas, ziemā sākas bezgalīga sniega šķūrēšana, ik pa laikam uzrodas kāds apmeklētājs, kurš vēlas paciemoties saimniecībā. Ja kāds zvēriņš saslimst, laiks paskrien nemanot, meklējot informāciju par ārstēšanas metodēm, jo, kā atklāj pāris, laukos trūkst zinošu speciālistu.

foto: facebook.com/griezitesalpakas
Zvēriņus ārstēt bieži vien nākas pašiem.
foto: facebook.com/griezitesalpakas
Zvēriņus ārstēt bieži vien nākas pašiem.

Dzīve laukos nav mīkstmiešiem

"Mēs esam kļuvuši par apsēstiem laika ziņu sekotājiem," smejas Džoana. "Mēs nervozi sekojam līdzi jaunumiem, pētām, vai siena vākšanas dienā nelīs lietus. Lietus laikā nevar arī ievākt vilnu, jo no mājas uz alpaku kūti nepieciešams novadīt elektrību. Pēdējais, kas mums ir vajadzīgs, ir mitrs siens vai slapjas alpakas."

foto: facebook.com/griezitesalpakas

Tāpat problēmas rada arī pārāk sauss laiks. "Vai dzīvniekiem būs pietiekoši daudz siena, ūdens, zāles? Vai sēklas izdīgs? Vai mums būs dārzeņi, ko ēst ziemā?" neskaitāmos jautājumus, kuri diendienā šaudās pa galvu, atklāj Džoana. "Dzīve laukos nav cilvēkiem, kuriem ir vāja sirds. Piemēram, kad virs debesīm savelkas negaisa mākoņi vai sāk snigt, ar steigu jāiet paslēpt siena ķīpas."

foto: facebook.com/griezitesalpakas

Saimniecības darbi bieži vien beidzas ap pulksten 22, bet gandarījums par izdarīto ir liels. Lai gan spēki ir izsmelti, drošības sajūta par to, ka krājumu pietiks vēl atlikušajai ziemai, ir nenovērtējama.

foto: facebook.com/griezitesalpakas

Lauku dzīvi ne pret ko nemainītu

"Dzīve laukos nav viens garš atvaļinājums. Ja kādam rodas iedomas par lauku idilli, labāk tās uzreiz atmest, jo šeit, iespējams, ir jāstrādā smagāk kā jebkur citur," citiem iesaka Džoana. "Jā, mēs izdzīvojam savu sapni, un es šo dzīvi nemainītu ne pret ko. Tomēr izdzīvot laukos nav viegli, priekšā ir daudz šķēršļu un izaicinājumu."

foto: facebook.com/griezitesalpakas
Britu pāris apkopjot alpaku.

Džoana pārējiem iesaka kārtīgi apdomāties, pirms iegādāties lauku īpašumu un sākt savu lauksaimnieka dzīvi. "Pārliecinies, ka zini, kādā virzienā dodies. Veic kārtīgu izpēti, un pēc tam dodies un palīdzi kādam, kurš to jau dara," iesaka sieviete. "Mācies no citiem un esi gatavs pielāgoties."

foto: facebook.com/griezitesalpakas
Džoana ar saimniecības mīluli.
foto: facebook.com/griezitesalpakas
Džoanas vīrs ar alpaku.

Tāpat Džoana pirms krasiem dzīves pagriezieniem iesaka izmēģināt vasaras darbu - papildus darba rokas vienmēr laukos ir noderīgas, turklāt darbs dabā ir veselīgāks par treniņu fitnesa zālē.

foto: facebook.com/griezitesalpakas

Tēmas