Arhibīskaps Stankevičs par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu: "To jāatstāj mierā, kamēr šī paaudze aiziet"
"Protams, es neesmu Uzvaras pieminekļa fans un neesmu sajūsmā par tā glorifikāciju, bet es domāju, ka ir jāmeklē kopēja valoda un izlīgums mūsu sabiedrībā, jo tas noteikti antagonizēs un izraisīs konfliktus. Mēs līdz tam vēl neesam nobrieduši," atbildot uz jautājumu, vai atbalsta iniciatīvu nojaukt Uzvaras pieminekli, RīgaTV 24 raidījumā "Uz līnijas" pauda Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Portāls Jauns.lv jau vēstīja, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti nedaudz vairāk kā 10 000 parakstu tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu.
Parakstu vākšanu 2017.gadā bija iniciējis Uģis Polis. Šogad iniciatīvas parakstītāju skaits sācis palielināties, izskanot plānam par vairākiem miljoniem eiro atjaunot Uzvaras parku.
Polis iepriekš atgādināja, ka Uzvaras piemineklis, kurš atrodas Uzvaras parkā, Pārdaugavā, tika atklāts 1985.gadā - laikā, kad Latvija tika nelikumīgi okupēta.
Iniciatīvas autors satraukts, ka viens no simboliem, kas latviešu tautai atgādina milzīgās ciešanas Padomju okupācijas dēļ, vēl aizvien atrodas Latvijas sirdī, Rīgā, turklāt tas liels un grūti nepamanāms. "Mūsdienās Uzvaraspiemineklis jau sen vairs nav atceres piemiņas vieta padomju veterāniem "atbrīvotājiem", bet gan pārvērsts par strikti politisku pasākumu 9.maijā, kurš tiek sponsorēts no Kremļa puses un veidots Krievijas interesēs, kurš īsteno Kremļa plaši izvērsto propagandu," pauda Polis.
Polis pauda pārliecību, ka Uzvaras piemineklis ir "kļuvis par simbolu visām zvērībām, ko Padomju vara 51 gadu laikā ir nodarījusi Latvijai un tas fakts, ka pēc 26 gadiem, kopš Latvijas Republika ir neatkarīga valsts, šis piemineklis, kas simbolizē milzīgo ļaunumu ko PSRS ir nodarījusi Latvijai, man, pārējiem latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem šķiet absolūti nepieņemams".
Viņa ieskatā tas, ka Uzvaras piemineklis vēl aizvien stāv Latvijas galvaspilsētā, ir "spļāviens sejā visiem latviešiem un bijušajiem latviešu karavīriem, kuri ir atdevuši savas dzīvības, lai Latvija būtu brīva no okupantiem un lai no komunisma un sociālisma Latvijā nebūtu nekādu pazīmju".
Polis uzskata, ka nepieciešams, lai valsts noslēgtu līgumu ar kādu celtniecības kompāniju, kura piedāvā liela apjoma demontāžas darbus, izmaksas sedzot no valsts līdzekļiem vai mēģinot piesaistīt kādu Eiropas fondu, vai vākt tautas ziedotus līdzekļus. Polis pieļauj, ka arī citas bijušās PSRS valstis būtu gatavas ziedot finanšu līdzekļus šim projektam.
Kā otru variantu viņš piedāvā pieminekli detonēt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ar sprāgstvielām no Aizsardzības ministrijas budžeta.
"Kādu laiku atpakaļ līdzīgu iniciatīvu, kura bija sasniegusi 10000 parakstus, noraidīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saistībā ar Ārlietu ministrijas norādījumu, ka starp Latviju un Krieviju ir noslēgts starpvalstu līgums par Latvijas teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un ģimenes locekļu sociālo aizsardzību, kurā ir pants, kas paredz pušu savstarpēju memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu saglabāšanu un uzturēšanu," atgādināja Polis, piebilstot, ka viņa iesniegtā iniciatīva tāpat paredz šo pantu grozīt, pamatojoties uz to, ka "Krievija pēdējos gadus vienpusīgi jau sen aktīvi lauž, ignorē un neievēro daudzas starptautiskās vienošanās un līgumus".
"Uzskatu, ka nekas slikts nenotiks, ja arī Latvijas Republika attiecībā uz Krieviju šo pantu par pieminekļanenojaukšanu lauzīs," pauda Polis.
Poļa ieskatā šādas iniciatīvas rezultātā tiktu atjaunots Latvijas un latviešu tautas gods un cieņa. Tāpat, viņaprāt, ilgtermiņā tiktu saliedēta sabiedrība, jo 9.maija pasākumi šķeļot sabiedrību.
