Divi pret praidu, tūkstoši pret izglītības reformu: Latvijas sabiedrības piketēšanas īpatnības
Saskaņā ar pētījumiem pilsoniskā aktivitāte Latvijā joprojām ir visai zemā līmenī, taču tas nenozīmē, ka pulcēties nemākam pavisam. Iepriekšējās Saeimas pēdējos un jaunā parlamenta pirmajos darba mēnešos ielās esam sanākuši ne reizi vien. Kas ir tie temati, kas spēj Latvijas sabiedrību "izvilkt" ielās?
“Eurobarometer” dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji valsts institūcijām uzticas mazāk, kā citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi savējām. Publiskajai pārvaldei uzticību apliecinājuši vien 31% aptaujāto, savukārt valdībai uzticas vēl mazāk – 28%. Niecīgu uzticību iemantojusi Saeima, kurai uzticību pauduši tikai 19% aptaujāto.
Valsts kancelejas pētījumā noskaidrots, ka tikai 5,2% uzskata, ka pašvaldību un valsts institūcijas kopumā ņem vērā viņu viedokli, kamēr 53,5% uzskata, ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā daļēji, ziņo portāls Lvportals.lv. Dati arīdzan stāsta, ka nevalstiskajās organizācijās aktīvi darbojas vien 5% iedzīvotāju. Speciālisti skaidro salīdzinoši vājo pilsonisko aktivitāti ar sabiedrības neticību, ka šādā veidā kaut ko ir iespējams mainīt.
Tikmēr tādas vienkāršākās pilsoniskās aktivitātes izpausmes kā piketi un protesta akcijas bieži vien izpildījumā šķiet vai nu neveiklas un ne līdz galam pārdomātas, vai piepeši tik labi organizētas, ka raisa aizdomas par sanākušo cilvēku patieso motivāciju turēt rokās plakātus.
