Kariņš: pirms prasīt papildus līdzekļus, pašvaldībām aktīvāk jāplāno savi budžeti
foto: LETA
Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Politika

Kariņš: pirms prasīt papildus līdzekļus, pašvaldībām aktīvāk jāplāno savi budžeti

Jauns.lv / LETA

Pašvaldību budžeti 2019.gadā augs kopumā par 90 miljoniem eiro, tāpēc pirms prasīt papildus līdzekļus, tām aktīvāk jāplāno savi budžeti, pirmdien paplašinātajā valdības komitejas sēdē teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš: pirms prasīt papildus līdzekļus, pašvaldīb...

Pirmdien notikušajā valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kopīgajā sēdē puses konceptuāli vienojās par 2019.gada vienošanās un domstarpību protokola projektu, kas paredz, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju būs 1,47 miljardu eiro apmērā jeb 19,6% no plānotajiem kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai. Vienošanās arī paredz, ka pašvaldībām tiks garantēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi no plānotās prognozes.

Tomēr sēdes laikā LPS pārstāvji aicināja ievērot valdības iepriekš solīto un paredzēt no valsts budžeta līdzekļus dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksai denacionalizēto māju īrniekiem. Tāpat Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pauda vēlmi, ka pašvaldības varēs paredzēt papildus līdzekļus atlaisto pedagogu pabalstiem. Tomēr valdības pārstāvji šos priekšlikumus noraidīja, aizbildinoties ar naudas trūkumu.

Tikmēr Ministru prezidents uzsvēra, ka pašvaldībām 2019.gada budžetā papildus paredzēti līdzekļi 90 miljonu eiro apmērā, tāpēc Kariņš aicināja pašvaldības aktīvāk pievērsties savu budžetu plānošanas jautājumiem.

"Visi grib naudu. Bet kur to ņemt? Vai LPS atbalsta priekšlikumu ieņēmumu palielināšanai celt par procentpunktu pievienotās vērtības nodokli? Vai nu darām tā, vai arī tomēr dzīvojam iespēju robežās. Pašvaldību budžets šogad ir milzīgs, bet aizvien dzirdam, ka naudas nepietiek. Tas ir plānošanas jautājums. Katrā ziņā es neatbalstu nodokļu celšanu. Ja LPS to atbalsta, tad nāciet ar saviem priekšlikumiem," pauda premjers.

Tāpat Kariņš uzsvēra, ka viņa vadītā valdība pilda visas saistības, ko mantojumā atstājusi iepriekšējā valdība.

"Ar lielām grūtībām iekļaujamies budžeta deficīta rāmī, lai gan vajadzēja veidot budžetu ar pārpalikumu. Tomēr LPS saka, ka valdības tēriņi ir jāpalielina. 2018.gadā valsts iebrauca dziļās auzās, jo visi gribēja izdot vēl lielāku naudu. Es kā valdības vadītājs aicinu to neatkārtot. Neprasiet mums vēl vairāk pārkarsēt ekonomiku, jo tas nav prātīgs virziens," uzsvēra Kariņš.

Viņš arī nepiekrita LPS pārstāvju paustajam, ka valdība, neievērojot solīto, neuzvedas kā pašvaldību partnere. "Turēsimies saprāta robežās. Valdība nāk pretī LPS vairāk, nekā citus gadus. LPS vēlas papildus 4,3 miljonus eiro, tomēr mums šādas naudas nav. Mēs nevaram audzēt budžeta deficītu vai gada vidū celt nodokļus," sacīja Kariņš.