Pērn par bērnu sēdeklīša neizmantošanu sodīti 459 autovadītāji

“Tas, manuprāt, tomēr ir ārkārtīgi liels skaitlis,” raidījumam vērtēja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja vadītāja Vineta Mistre.

Pērnā gada statistika iezīmē bīstamu tendenci - pieaudzis to bērnu skaits, kuri ceļu satiksmes negadījumos cietuši kā pasažieri automašīnā. Ja 2014.gadā tie bija 233 bērni vecumā līdz 14 gadiem, tad pērn jau par 13 vairāk. Tāpat mediķus un kārtībsargus bažīgus dara fakts, ka pērn avārijās kā pasažieri uz Latvijas ceļiem dzīvību zaudēja gandrīz divreiz vairāk bērnu nekā iepriekš. Un viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka vecāki nelieto speciālos sēdeklīšus un bērnus nepiesprādzē ar drošības jostu.

Tomēr liela daļa šādu prasību ignorē, norāda Valsts policijā. Likums nosaka, ka tie bērni, kuri nav garāki par 1,5 metriem, obligāti automašīnā ir jāpārvadā speciālā sēdeklītī vai uz paliktņa.

Policijā uzskata, ka tā ir tikai laimīga sakritība, ka cietušo un bojāgājušo bērnu skaits nav lielāks. Vēl skarbāk par situāciju izsakās Bērnu slimnīcā, kur pērn nonāca 134 avārijās cietuši bērni.

“Ir bērni ar smadzeņu bojājumiem, kurus nav iespējams pilnībā izārstēt, ir bērni ar vairāku ķermeņa daļu bojājumiem, ar plašu vēdera dobuma orgānu traumu. Godīgi sakot, tā nav bezatbildība, tā ir nolaidība, kas būtu sodāma,” uzskata Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurgs Jānis Upenieks.

Patlaban par vecāku nolaidību vecākiem draud 15 eiro naudas sods vai brīdinājums un divi soda punkti. Ārsts uzskata, ka tas ir nesamērīgi ar to, ka ik gadu vairāki bērni šādi kļūst par invalīdiem uz mūžu.

“Tā patiesībā ir lielākā kļūda, ka cilvēki domā: ai, es taču aizbraukšu tikai tepat uz veikalu, tepat ap stūri, es taču esmu labs šoferis, manam bērnam nekas nevar notikt. Bet tikpat labi ceļu satiksmes negadījumu var izraisīt kāds cits,” komentēja Upeneiks.

Drošas braukšanas skolas apmācību direktors Artūrs Priednieks norāda, ka daudzkārt vecākus iegāž dažādu svarīgu nianšu nezināšana. Proti, ir jāsavelk apakšējā josta, lai tā ir ļoti cieša, un svarīgi arī, lai bērnam nav biezās jakas, kurās paliek gaiss, pretējā gadījumā trieciena brīdī būs kustība uz priekšu. Ja bērns sēž bez krēsla, tad apakšējā jostas daļa ir nevis uz gurniem, bet virs vēdera dobuma un tas var radīt traumas.

Drošas braukšanas ekspertu ieskatā situāciju varētu uzlabot gan bargāki sodi, gan arī plašas informatīvas kampaņas, šādi jautājumi vairāk jāakcentē autoskolu programmās.

Tikmēr policija saka, ka ik gadu uz ceļiem soda 30 000 autovadītāju par drošības jostu nelietošanu, un, ņemot vērā šī brīža satraucošo statistiku, sola šogad veidot kampaņu kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju.

Šā gada pirmajā mēnesī uz Latvijas ceļiem cietuši jau 22 bērni.