NATO aizsardzības ministri apņemas kopīgi stiprināt atturēšanas potenciālu
NATO aizsardzības ministri trešdien Briselē pārrunājuši aktuālos drošības izaicinājumus, tostarp vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu līguma darbības pārtraukšanu, apliecinot NATO dalībvalstu kopīgo apņemšanos stiprināt atturēšanas potenciālu un koordinēti veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu alianses aizsardzību.
"Mainīgā drošības situācija ir radījusi nepieciešamību NATO pārskatīt līdzšinējos drošības risinājumus, kas vērsti uz alianses aizsardzību pret jebkāda veida apdraudējumu," uzsver Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (JV).
Tikšanās laikā NATO aizsardzības ministri pārrunāja arī NATO Gatavības iniciatīvas ieviešanu, paužot atbalstu iniciatīvas attīstībai, lai paaugstinātu NATO spēku gatavību un reaģēšanas ātrumu.
Tika runāts arī par vienlīdzīga sloga sadalījumu starp dalībvalstīm, uzsverot progresu aizsardzībai atvēlēto izdevumu palielināšanā, militāro spēju attīstībā un valstu iesaistē NATO starptautiskās misijās un operācijās.
Kā norāda Pabriks, Latvija ir izpildījusi NATO izvirzītos mērķus, aizsardzības budžetam atvēlot 2%no iekšzemes kopprodukta, bet investīcijām novirzot vairāk nekā 20% no kopējā budžeta. "Aliansei ir maksimāli ātri jāatvēl aizsardzībai nepieciešamie finanšu līdzekļi, un 2% ir tikai sākums," uzsver ministrs.
Pabriks sanāksmes laikā tikās ar Kanādas aizsardzības ministru Hardžitu Sadžānu, pārrunājot ar NATO paplašināto klātbūtni Latvijā saistītos jautājumus. Ministri uzsvēra, ka NATO paplašinātā klātbūtne reģionā ir nozīmīgs atturēšanas instruments, kam ir ne tikai politiska, bet arī operacionāla nozīme, un arī turpmāk ir būtiski stiprināt NATO klātbūtni reģionā.
NATO aizsardzības ministru sanāksme turpināsies ceturtdien, un tās dienaskārtībā būs jautājums par NATO misijām un operācijām, kā arī NATO un ES sadarbību.
