Pēdējie četri gadi siltākie meteoroloģisko novērojumu vēsturē: ekstremāli laikapstākļi ietekmēja miljoniem cilvēku
Pasaules meteoroloģijas organizācija (PMO) apstiprina, ka pēdējie četri gadi ir siltākie meteoroloģisko novērojumu vēsturē, turklāt kopumā arī siltākie 20 gadi ir novēroti pēdējo 22 gadu laikā.
Analizējot piecas augstas kvalitātes globālās vidējās gaisa temperatūras datu kopas, PMO secināja, ka 2016. gads ir siltākais gads meteoroloģisko novērojumu vēsturē, ar gaisa temperatūru vidēji par 1,2 °C augstāku nekā pirms-industrijas periodā no 1850. gada līdz 1900. gadam.
Savukārt 2015. un 2017. gadā globālā vidējā gaisa temperatūra bija par 1,12 °C augstāka nekā iepriekš minētajā laika periodā.
Tādejādi 2018. gads ar aptuveni 1,0 °C virs pirms-industriālā perioda, ierindojas 4. vietā novērojumu vēsturē.
PMO ģenerālsekretārs Peteri Tālas uzsver, ka “temperatūra ir tikai daļa no stāsta. Ekstremāli laika apstākļi ietekmēja daudzas valstis un miljonus cilvēku, 2018. gada laikā radot postošas sekas ekonomikai un ekosistēmām”.
Tikmēr pērnais gads Latvijā bija sausākais gads novērojumu vēsturē, kā arī kopā ar 2000. un 2008. gadu kļuva par 3. siltāko.
2018. gadā bija tikai 2 mēneši, kad nokrišņi bija vairāk par normu, bet kopējais gada nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 472,7 mm, kas ir mazākais gada nokrišņu daudzums Latvijā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pārspējot iepriekšējo rekordu 484,3 mm, kas sasniegts 1964. gadā.
2018. gadā Latvijā bija vairāki spilgti laika apstākļu notikumi, kas kļuva par nozīmīgākajiem vai vieniem no nozīmīgākajiem līdz šim novērojumu vēsturē.
Vasaras sezonā karstuma un sausuma anomālijas tika novērotas arī citās Baltijas un Ziemeļvalstīs. Līdz ar to 2018. gada augustā tās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu meteoroloģisko dienestu sadarbības apvienības (NORDMET) ietvaros nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par 2018. gada vasarā novērotajām laikapstākļu anomālijām, kā arī akcentēja klimata pārmaiņu nopietnību šai reģionā un nepieciešamību adaptēties tām.
