Pasaules Veselības organizācijas eksperti nāk klajā ar jauniem secinājumiem par palmu eļļu
Līdz šim bieži uzskatīts, ka palmu eļļa lielākās briesmas rada nevis veselībai, bet tropu mežiem, kurus masveidā iznīcina par labu plantācijām. Pasaules Veselības organizācijas eksperti tagad nāk klajā ar jauniem secinājumiem.
Ziņojuma autori palmu eļļas nozari salīdzina pat ar tabakas un alkohola rūpniecību – tik liels esot kaitējums veselībai un apkārtējai videi. Tikpat vērienīgi esot šīs industrijas reklāmistu un lobiju pūliņi, cenšoties slēpt patiesību un dzenoties pēc peļņas.
Gan cepumos, gan kosmētikā
Zinātniekiem, politiķiem un mediķiem visā pasaulē ieteikts pārskatīt savu attieksmi pret palmu eļļu, lai “mazinātu šīs industrijas negatīvo ietekmi uz cilvēka un planētas veselību”.
Patlaban, pateicoties zemajai cenai, palmu eļļa dominē pusfabrikātu un gatavo ēdienu ražošanā, tā atrodama gan šokolādē, gan cepumos, čipsos, citos našķos, gan arī vegānu produktos, to izmanto arī kosmētikā un biodegvielai.
BBC interneta portāls ir iepazinies ar ziņojuma melnrakstu, kas balstās uz 48 zinātniskiem pētījumiem. Palmu eļļā ir daudz vairāk piesātināto tauku nekā citās augu eļļās, un tieši tāpēc augu taukus uzskata par mazāk kaitīgiem nekā dzīvnieku.
Risks sirdij un asinsvadiem
Pētnieki 23 valstīs, kur pieaudzis palmu eļļas patēriņš, atraduši saikni ar mirstības palielināšanos no sirds išēmiskās slimības. Neesot nekādu šaubu, ka šis produkts sistemātiski palielina “sliktā holesterīna” līmeni asinīs, kas veicina aterosklerozi – asinsvadu pārkaļķošanos. Konstatēta saistība ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku, aptaukošanos un citām hroniskām kaitēm.
Jau 2003. gadā Pasaules Veselības organizācija un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija norādīja uz potenciāliem palmu eļļas draudiem veselībai. Tomēr kopš tā laika tās ražošana un patēriņš pieaudzis divreiz, bet laikā no 1995. līdz 2017. gadam pat vairāk nekā četras reizes.
Eiropa tomēr nepiekāpjas
Pētnieki uzskata, ka palmu eļļas rūpnieki ir organizējuši kopīgu kampaņu ar gatavo maltīšu un pusfabrikātu ražotājiem. Lobiji visā pasaulē pretojas prasībai produkta sastāvā norādīt konkrēti šo eļļu, tā vietā aprobežojoties ar “augu izcelsmes taukiem”.
Latvijā gan par to nav jāuztraucas, jo kopš 2014. gada decembra saskaņā ar Eiropas Savienības regulu produktu etiķetēs ir skaidri jānorāda nevis mistiski tauki, bet gan rapšu, palmu, saulespuķu vai cita eļļa.
Aktieri krīt nežēlastībā
Ziņojuma autori atzīst, ka reizēm zinātniskos žurnālos publicēti raksti, kas vēsta par palmu eļļas nekaitīgumu vai pat labumu veselībai. Tomēr atklājies, ka no deviņiem šādiem rakstiem četrus sacerējuši Malaizijas Lauksaimniecības ministrijas darbinieki no departamenta, kas atbild par šīs nozares attīstību.
2016. gadā Indonēzijas valdību saniknoja aktiera Leonardo di Kaprio uzdrošināšanās kritizēt eļļas palmu plantācijas un aizstāvēt savvaļas dabu.
Pēc viesošanās nacionālajā parkā Sumatrā, vērojot orangutanus, Oskara laureāts publicēja Instagram dažus foto un ierakstu par vides aizsardzību. Aktieris pauda, ka eļļas palmu plantāciju paplašināšana apdraud ziloņus, un ievietoja tviterī petīciju, aicinot Indonēzijas prezidentu aizsargāt unikālo dabas parku.
Indonēzijas valdības pārstāvji to nosauca par “nomelnošanas kampaņu”, Imigrācijas departaments draudēja šo kritiku atzīt par musināšanu – tādā gadījumā aktierim vairs neļautu iebraukt valstī.
2013. gadā aktierim Harisonam Fordam draudēja ar izraidīšanu no Indonēzijas par “valsts institūciju apvainošanu”, jo viņš toreizējo mežsaimniecības ministru intervēja par nelikumīgu mežu izciršanu. Iespējams, tagad nežēlastībā kritīs visa Pasaules Veselības organizācija.
