Iekšlietu sistēmā strādājošie no Bordāna un Ģirģena gaida algu pacelšanu

Nākamo četru gadu posmā LIDA un tās biedri no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) un Jāņa Bordāna (JKP) sagaida ciešu un konstruktīvu sadarbību tādu aktuālu jautājumu risināšanā, kā amatpersonu un darbinieku atalgojuma palielināšana līdz pildāmo pienākumu cienīgam līmenim, nodrošināt virsstundu un darba svētku dienās apmaksu pilnā apmērā, sociālo garantiju stabilitāti, tai skaitā attiecībā uz izdienas pensijām dienējošajiem.

Tāpat LIDA no ministriem sagaida kvalitatīvu, moderna un pildāmajām funkcijām atbilstoša ekipējuma un aprīkojuma nodrošināšanu, dienesta apstākļu un darba drošības līmeņa uzlabošanu visās dienestu struktūrvienībās, koplīgumu slēgšanu un to nosacījumu izpildes veicināšanu, kā arī arodbiedrības kustības stiprināšanu un attīstības veicināšanu.

Arodbiedrība savās prasībās norāda, ka visaktuālākais un biežāk pieminētais iemesls saistībā ar personāla trūkumu tiek minēts atalgojums. Ieviešot pašreizējo atlīdzības sistēmu, tās izvērtēšanā tika pieaicināta arī LIDA, kas, pēc iepazīšanās ar izstrādāto modeli, deva savu pozitīvo atzinumu. Tomēr pēc sistēmas ieviešanas dzīvē arodbiedrība secinājusi, ka savus mērķus tā nav sasniegusi. Neproporcionāli un neadekvāti atalgojuma palielinājumi bija vienīgais šīs jaunās sistēmas ieviešanas rezultāts, kur atsevišķos amatos atalgojuma pieaugums bija vien 10 eiro, kamēr citos - 300 eiro un vairāk.

Tāpat arī amatpersonu atalgojums netiek regulāri pārskatīts atbilstoši faktiskajai ekonomiskajai situācijai, kaut gan publiski nepārtraukti dzirdami apgalvojumi par ekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī. Arī Valsts kancelejas izstrādātā valsts pārvaldes reorganizācija, LIDA ieskatā, šo problēmu nerisinās, jo kā galvenie tajā deklarētie mērķi ir ievērojama algu paaugstināšana tikai augsta ranga amatpersonām un vadītājiem.

Kā iespējamos risinājuma variantus LIDA piedāvā amatpersonu atalgojuma piesaisti vai nu valstī noteiktajai minimālajai algai, nosakot, ka minimālais atalgojuma līmenis dienestos ir vienlīdzīgs ar valstī noteikto minimālo algu reizinot to ar "koeficientu 2.0", un nosakot ikgadēju atalgojuma palielinājumu atbilstoši iekšzemes kopprodukta pieauguma un patēriņa cenu kāpuma procentpunktu kopsummai. Šādas izmaiņas sistēmā nodrošinātu ne tikai amatpersonu algu palielināšanos atbilstoši valstī noteiktās minimālās algas pieaugumam, bet arī novērstu situāciju, kurā dēļ patēriņa cenu kāpuma pasliktinās amatpersonu labklājības līmenis.

Vai arī, līdzīgi kā to citām amatpersonām jau paredz Atlīdzības likums, dienējošo algas piesaistīt vidējai bruto algai valstī, nosakot, ka minimālais atalgojuma līmenis dienestos ir iepriekšēja gada vidējā bruto alga reizināta ar "koeficientu 1.0". Šādas izmaiņas ne tikai nodrošinātu vienlīdzību starp likumā ietverto amatpersonu atalgojuma līmeņa noteikšanas principiem, bet arī tādu atalgojuma līmeni dienestos, kas veicinātu to konkurētspēju ar privāto sektoru un citām valsts iestādēm cilvēkresursu piesaistes jomā.

Papildus iepriekš minētajam, ir jārisina jautājums par to, ka esošā atalgojuma sistēma rada situācijas, kurā amatpersonas, kuru faktiskajā dienesta pienākumu izpildē pastāvošie riski un atbildība ir mazāka, saņem lielāku atalgojumu tikai pamatojoties uz faktu, ka ieņemamais amats paredz virsnieka dienesta pakāpi.

Paralēli situācijai, kas saistīta ar vispārējo atalgojuma līmeni, bez ievērības nedrīkst atstāt arī situāciju ar virsstundu darba un darba svētku dienās apmaksu.

Ņemot vērā valsts ekonomisko izaugsmi, ir jārada iespēja atjaunot tādas sociālās garantijas kā pabalsts par bērna piedzimšanu. Šī pabalsta izmaksa savulaik tika pārtraukta tieši saistībā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos valstī. Pabalsta izmaksas atjaunošana veicinātu arī personāla trūkuma problēmas ātrāku atrisināšanu, jo palielinātu dienestu konkurenci šajā jomā, norāda LIDA.

Pēdējo gadu laikā ir novērojama dienestu attīstība attiecībā uz mūsdienīga aprīkojuma un tehnisko līdzekļu izmantošanu. Tomēr neņemot vērā norādīto, LIDA savā ikdienas darbā saskaras ar jautājumiem, kas saistīti gan ar šī aprīkojuma vispārējo pieejamību, gan piemērotību un lietderību dienesta pienākumu izpildei, darba drošību un telpu vispārējo tehnisko stāvokli. Lai izvairītos no šādām situācijām, LIDA aicina ministrijas veicināt šo problēmjautājumu risināšanu.

LIDA uzskata, ka dienējošo un dienestu interesēs ir arodbiedrības tiešāka iesaiste arī tādos procesos kā amatpersonu darbības izvērtēšana, dienesta pārbaužu veikšana, disciplinārlietu izmeklēšana un ar dienesta ētiku saistītu jautājumu izskatīšana. Lai veicinātu šo sadarbību, LIDA no atbildīgo ministriju puses sagaida izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos, kas nedotu iespēju dienestiem ignorēt arodbiedrības viedokli un ieskatus gan iepriekš minētajās situācijās, gan citos jautājumos, kas saistīti ar biedru tiesību un interešu pārstāvniecību.

Kā svarīgs aspekts šajā sakarā jāmin arī fakts, ka neviens no dienestiem nav noslēdzis koplīgumu vai nozares ģenerālvienošanos ar arodbiedrību. Šāda koplīguma noslēgšana ir ne tikai dienējošo, bet arī dienestu un visas nozares interesēs. Pirmajiem tas dotu papildus drošības un stabilitātes sajūtu, bet otrajiem - palielinātu nodarbināto motivāciju uzlabot sava darba kvalitāti un lojalitāti. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, gan saistībā ar atalgojumu un sociālajām garantijām, gan personāla nodrošinājumu, norāda LIDA.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (turpmāk - LIDA) ir lielākā iekšlietu un tieslietu sistēmas iestāžu, kā arī citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku arodbiedrība Latvijā.

Jau vēstīts, ka Saeima 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - "Jaunās Vienotības" (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Valdību veido piecu politisko spēku pārstāvji - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija, "Attīstībai/Par", "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un "KPV LV".