Arvien vairāk cilvēku sanikno metodes, ar kādām "Latvijas Gāze" piedzen sodus
Vairākkārt esam vēstījuši par astronomiskām summām, ko par dabasgāzes patērēšanu neatbilstoši līgumam saviem klientiem izraksta AS „Latvijas Gāze”. Spriežot pēc atsevišķiem gadījumiem, mikroskopiska, ar aci nepamanāma plaisa skaitītāja plombā var novest pie gāzes padeves atslēgšanas, tiesas procesiem, un vairāku desmitu tūkstošu parādiem. Par „Latvijas Gāzes” metodēm neklusē arī patērētāju tiesību aizstāvji.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) par pagājušo gadu saņemtas 14 patērētāju sūdzības par šobrīd Latvijā vienīgo dabasgāzes operatoru AS „Latvijas Gāze”. Galvenokārt tās bijušas sūdzības par to, ka pēc skaitītāja nomaiņas gāzes operators piepeši paziņojis, ka atrastas iejaukšanās pēdas skaitītāja mehānismā. Tad attiecīgi tiek uzrēķināts nereti milzīgs parāds, kam tradicionāli patērētājs nepiekrīt.
„PTAC sniedzis skaidrojumu uz divām patērētāju sūdzībām, taču pārējās sūdzības ir pārsūtījis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), kura izskata iesniegumus un sūdzības par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. PTAC kompetencē neietilpst sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzraudzība un kontrole,” par centra reakciju uz cilvēku sūdzībām stāsta PTAC komunikācijas daļas pārstāve Vineta Ore.
Gandrīz 43 000 eiro jāsamaksā mēneša laikā
Kā piemēru PTAC min kādu no patērētāju iesniegumiem, kurā minēts, ka 2016.gada jūnija sākumā no „Latvijas Gāzes” saņemta pretenzija. Tā esot bijusi komplektā ar eksperta izziņu par, viņuprāt, "Latvijas Gāzes" ļaundabīgu gāzes skaitītāja sabojāšanu un plombas neatbilstību ražotāja plombai.
„Tika aprēķināts maksājums 42 838 eiro, kā arī 78 eiro par jauna skaitītāja uzstādīšanu par laika periodu no 17.12.2013. līdz 31.12.2013. un no 01.01.2014. līdz 16.12.2015.,” stāsta PTAC pārstāve. Klāt bija arī norāde, ka minētās summas jāsamaksā līdz jūnija (!) beigām.
Milzīgais sods parādās pēc malkas apkures ierīkošanas
Saistībā ar šo konkrēto gadījumu, PTAC informē, ka skaitītājs tika uzstādīts 2007.gadā. Piecus gadus vēlāk minētajām skaitītājam tikusi veikta pārbaude, kuras laikā bojājumi neesot konstatēti.
„2013.gadā patērētājs ēkā ierīkoja arī malkas apkuri, kas ievērojami samazināja siltuma apkures maksājumus. Klientam nav skaidrs, kāpēc tika aprēķināta kompensācija tieši par šo periodu,” piebilst PTAC pārstāve Ore.
PTAC atbalsta maigākas sankcijas
Nākamnedēļ būs zināms, vai tiks pieņemti LR Ministru kabineta „Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi”.
PTAC atbalsta noteikumu 90.pantu, kurš norāda, ka, ja nav iespējams precīzi noteikt, no kura laika samazināts patērētās dabasgāzes uzskaitītais daudzums vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, par perioda sākumu uzskata gadu pirms šo noteikumu vai dabasgāzes tirdzniecības līguma pārkāpuma, kura dēļ lietotājam ir radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, konstatēšanas, ja komercuzskaites mēraparāts nav bijis uzstādīts vai mēraparāta pēdējās kontroles vai uzstādīšanas laiks ir ilgāks par gadu.
Gāzes zagšana – bagāto cilvēku noziegums?
Taču „Latvijas Gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis runā ko citu. Ministru kabineta komitejas sēdē 23.janvārī viņš informēja, ka pērn konstatēti aptuveni 600 gadījumi, kad notikusi iejaukšanās gāzes skaitītāju darbībā, lai nodrošinātu, ka gāze neplūst caur skaitītāju, tādējādi to nozogot.
„Latvijas Gāze” zagšanu konstatē, pārbaudot klienta telpu kvadratūru, kā arī salīdzinot vēsturisko un esošo gāzes patēriņu un maksājumus. Konstatējot neatbilstības, tiek meklēti zuduma iemesli.
„Nezinu nevienu gadījumu, kad kāds būtu nepamatoti pieķerts gāzes zagšanā. Turklāt nozagtās gāzes summa ir mērāma tūkstošos eiro. Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,” uzsvēra Kalvītis.
Cilvēkiem neesot iespēju aizstāvēties
Kalvīša ieskatā, iepriekšminētie valdības komitejā atbalstītie Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi mīkstinās nosacījumus tiem patērētājiem, kas zog gāzi, un attiecīgi nākotnē gaidāms, ka pieaugs gāzes zādzību skaits.
„Jaunie noteikumi dod signālu, ka pēc gāzes tirgus atvēršanas varēs zagt vairāk,” uzsvēra Kalvītis. Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa gan norādīja, ka patlaban gāzes nozare ir vienīgā, kurā par konstatētajiem pārkāpumiem uzņēmumam ir paredzēta kompensācija trīskāršā apmērā, turklāt ir bijušas reizes, kad gāzes zagšanas fakts nav pierādīts.
„Ir bijuši gadījumi, kad zagšana nav pierādīta, bet apsūdzētajiem patērētājiem nav iespēju aizstāvēties. Ne vienmēr „Latvijas Gāzei” ir bijusi taisnība un zagšana tiešām notikusi,” uzsvēra PTAC direktore.
„Latvijas Gāzi” gaida sadalīšana
Kā zināms, Saeima februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā un „Latvijas Gāzes” sadalīšanu. Ekonomikas ministrijas sagatavoto grozījumu mērķis ir nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību.
Tādējādi plānots novērst potenciālo risku, kad valstij stratēģiski svarīgu dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmu pieejamība tiek izmantota kā politiskās ietekmes instruments no trešajām valstīm, kā arī noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta tirgus dalībniekiem savstarpēji vienojoties.
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums – „Latvijas Gāze”, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. „Latvijas Gāzes” lielākie īpašnieki ir Krievijas „Gazprom”, Eiropas investīciju banku veidotais „Marguerite Fund”, Vācijas „Uniper Ruhrgas International GmbH” un „Itera Latvija”.
