Finanšu policista radiniekiem daudzmiljonu vērta īpašumu impērija
Bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas (FP) darbinieka Roberta Dirnēna un viņa brāļa Kaspara Aleksandrova radiniekiem pieder ievērojami nekustamie īpašumi un dārgas automašīnas. Naudas izcelsme ir nezināma, pastāv aizdomas, ka tā iegūta naudas atmazgāšanas shēmās, kas, pērkot īpašumus, legalizēta, vēsta LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Jau ziņots, ka bijušais Finanšu policijas izmeklētājs Roberts Dirnēns amatpersonu ienākumu deklarācijā pēkšņi uzrādīja ievērojamu naudas summu, ko saņēmis mantojumā no mirušās mātes Lidijas Dirnēnas. Pērn decembrī viņš pēc paša vēlēšanās darbu policijā pārtrauca un tagad tajā vairs nestrādā.
Lai arī ne viņam pašam, ne viņa brālim pirms mantojuma saņemšanas faktiski nekas nav piederējis un, piemēram, Roberta Dirnēna alga policijā bija apmēram 800 eiro pēc nodokļu nomaksas, viņu atvases gan ir saistītas ar ievērojamu turību.
Robertam Dirnēnam ir dēls Robijs, šobrīd 23 gadus vecs, kurš jau paguvis tikt pie diviem dzīvokļiem jaunajos projektos - gan Rīgā, Zolitūdē, gan Ozolniekos, viņam arī pieder zeme - gan Rīgā, Atlantijas ielā, gan Garkalnes novada Sunīšos, Fazānu ielā, kas ir ekskluzīvu māju rajons.
Vēl dēlam pieder trešdaļa kokmateriālu tirdzniecības starpnieku kompānijā S.D.D, kas savu darbību sākusi pavisam nesen, taču jau pirmajā darbības gadā uzrādījusi vairāk nekā miljonu eiro lielu apgrozījumu, nopelnot 20 000 eiro. Turklāt šī firma jau paguvusi nopirkt 2014.gada izlaiduma automašīnu "Jeep Grand Cherokee", kuras vērtība ir apmēram 60 000 eiro.
Vēl ievērojamāki īpašumi saistīti ar Roberta Dirnēna brāli Kasparu Aleksandrovu, kurš arī ir bijis Dirnēns, bet otrajā laulībā pieņēma sievas uzvārdu. Arī viņam līdz mantojuma brīdim faktiski nekas nav piederējis, bet šobrīd viņš dzīvo vērienīgā īpašumā Pierīgā, Mārupes pusē, Brūkleņu ielā.
"Aizliegtā paņēmiena" rīcībā ir informācija, ka Aleksandrovs, piemēram, nulles deklarāciju, ko pirms četriem gadiem vajadzēja iesniegt visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem tajā brīdī bija vairāk nekā 10 000 latu, neiesniedza - tātad nekā viņam nebija.
Aleksandrovam ir meita Madara Dirnēna, kura ir valdes locekle pavisam nesen izveidotā uzņēmumā "Re&Low Consultation", un tas jau paguvis nopirkt četras automašīnas - vienu "Ford Transit Custom", divus "Range Rover" un vienu BMW. Mašīnas ir jaunas, un kopējā to vērtība ir apmēram 250 000 eiro.
Aiz cita Kipras uzņēmuma "Hillgroup Alliance" paveras vesela nekustamo īpašumu impērija, kas acīmredzami saistīta ar Aleksandrova meitu, norāda raidījums. Proti, uzņēmumam "Hillgroup Alliance" pieder Dānijā reģistrēta kompānija, kurai savukārt Latvijā pieder firma ar nosaukumu "DanLat Investment". Šīs firmas īpašumā ir astoņi īpašumi - ekskluzīvi dzīvokļi, zemes gabali gan Rīgā, gan Jelgavā, gan arī Garkalnes novada Sunīšos, kaimiņos ar Robijam Dirnēnam jau piederošo īpašumu. Šai kompānijai pieder arī māja Brūkleņu ielā, kur dzīvo Aleksandrovs, kā arī daļa no ēkas Rīgā, Ieriķu ielā 15, kuru savukārt nomā Madaras Dirnēnas pārstāvētais uzņēmums "Re&Law Consultations".
Šai kompānijai pieder arī firma ar nosaukumu "Skulte Real Estate", kuras juridiskā adrese ir Jelgavā, Celtnieku ielā, un kurai savukārt pieder vairāki zemes gabali Limbažu rajona Skultē, vēl citviet Latvijā, kā arī īpašumi Jūrmalā un māja Jomas ielā.
Visi īpašumi ar dažu tūkstošu eiro lielu hipotēku ir ieķīlāti par labu Madarai Dirnēnai.
Īpašumu iegādes darījumi notikuši pēdējo desmit gadu laikā un banku aizdevumi šajos darījumos nav izmantoti, vēsta raidījums. Daudzi no tiem vairākkārt mainījuši īpašniekus. Darījumos figurē Dirnēnu māte Lidija, kura jau ir pensionāre, arī Aleksandrova otrā sieva Šņežana, kā arī kāds Andrejs Andreičikovs, kas ir uzņēmuma "Skulte Real Estate" valdes priekšsēdētājs un, iespējams, Dirnēnu kompanjons.
Neviena no darījumos iesaistītajām personām komentārus par to, kur ņemti līdzekļi automašīnu un nekustamo īpašumu iegādei, nevēlējās sniegt.
Pēc "Aizliegtā paņēmiena" ziņām, Valsts ieņēmumu dienests šobrīd no visām darījumos iesaistītajām personām pieprasījis ienākumu deklarācijas - aizdomās, ka viņu faktiskā izdevumu daļa krietni pārsniedz valstij reāli deklarētos ienākumus.
Uz raidījumā minēto informāciju reaģējusi Latvijas Zvērinātu notāru padome. Paziņojumā presei rakstīts, ka saskaņā ar tiesību aktiem notāra izsniegtā mantojuma apliecība ir dokuments, kas pierāda, ka tajā norādītās personas ir mantojuma atstājēja vienīgie mantinieki, kuriem ir tiesības uz visu mantojuma atstājēja kustamo un nekustamo mantu. Turklāt notāram nav iespēju pārbaudīt nekur nereģistrētas kustamas mantas piederību.
Līdz šim padome uzskatīja, ka kontrolējošajām iestādēm nav šķēršļu pārbaudīt mantotās kustamās mantas, tostarp lielas naudas summas, izcelsmi.
Taču raidījumā redzētais skaidri apliecina nepieciešamību nekavējoties sanākt kopā iesaistītajām institūcijām - padomei un Valsts ieņēmumu dienestam, lai pārrunātu visus mantošanas procesa posmus un katras institūcijas atbildību, kompetenci un iespējas. Tikšanās notiks 9.februārī, un, ja būs nepieciešams, tiks rosināti grozījumi normatīvajos aktos.
Vienlaikus padome uzsver, ka notāram ir jāatsakās no līdzdalības darbībās, kuras acīmredzami kalpo prettiesiskiem mērķiem, tostarp no iesaistīšanās fiktīvos darījumos, ja notāra rīcībā ir informācija par šādiem klientu nodomiem. Tādēļ padome ir sākusi sižetā atspoguļotajā situācijā iesaistītās notāres Dainas Andersones rīcības izvērtēšanu.
