Ķīpsalas briesmonim draud mūža ieslodzījums

Viena no nogalinātajām bija 79 gadus vecā klostermāsa Leonīda Magdalēna Tatarčuka, kuru ticības māsas mīļi sauca par Ļoļiņu. Liktenīgajā dienā 2014. gada 6. decembrī viņa piedalījās rīta misē Svētā Jāzepa baznīcā Dzegužkalnā. Pēc tam lēnā solī, lūdzoties rožukroni, mūķene kā ik rītu devās mājup, uz klosteri, bet nepārnāca.

Nepārnāk no ikdienas pastaigas

Ticības māsas nesagaidīja Ļoļiņu pusdienās un sāka viņu meklēt, gan saviem spēkiem, gan ar policijas un biedrības bezvests.lv palīdzību. Pēc nedēļas, trešajā Adventes svētdienā, Ļoļiņas mirstīgās atliekas atrada kaimiņu sieviete ar suni – zem zaru kaudzes brikšņos netālu no klostera.

18. decembrī pazuda 56 gadus veca sieviete, kura jau vairākus gadus strādāja uzņēmumā „Komerccentrs Dati grupa” un teju katru dienu ap pusdienlaiku devās pastaigā. Kad viņa neatgriezās, darbabiedri, zinādami, ka kolēģei ir veselības problēmas, devās meklējumos. Turklāt uztraukumu radīja jau izskanējusī mūķenes slepkavība. Ap 400 metru no darbavietas viņi atrada līķi... Apsegtu ar paklājiem, norautu apakšveļu, ar nežēlīgi sasistu, asiņainu seju.

Dažas stundas vēlāk policija aizturēja 18 gadus veco Konokotovu no Ķīpsalas, un viņš atzinās abās slepkavībās, ko tagad tiesas priekšā gan kategoriski noliedz. Likumsargu redzeslokā jauneklis vēl nebija nonācis. Tiesu psihiatriskajā ekspertīzē Konokotovs atzīts par pieskaitāmu, un viņam draud mūža ieslodzījums.

Apsūdzība šausmina

Kurzemes rajona tiesā prokurora Kaspara Cakula nolasītā apsūdzība ir šausminoša. 2014. gada 6. decembrī pēc alkohola lietošanas Konokotovs devies mājās un pa ceļam saticis pirmo upuri – klostermāsu. Nolūkā nozagt naudu viņš piezadzies no aizmugures, ievilcis sievieti krūmos un sācis žņaugt, līdz viņa nokritusi.

Pēc tam vairākas reizes, vismaz septiņas, iesitis upurim pa galvu un krūškurvi, kad viņa sāpēs skaļi kliegusi, sitis vēl pāris reižu. Ar to nepietika – uzbrucējs viņai novilka zeķbikses, apakšveļu un vairākas reizes “ievadīja koka zaru sievietes makstī”. Tad slepkava pārmeklēja līķi, lai atrastu kādu mantu, bet, palicis tukšā, sameta mirušajai virsū zarus.

2014. gada 18. decembrī apsūdzētais, atkal iereibis, devās uz mājām un netālu no dzīvesvietas pamanīja otru upuri. Viņš lūdza sievietei cigareti, saņēma atteikumu, arī šoreiz piezagās no aizmugures, žņaudza un ievilka krūmos. Otrās slepkavības scenārijs bija līdzīgs iepriekšējai, ieskaitot perversiju ar koka zaru. Slepkava līķi pārklāja ar paklāja gabaliem. Viņa guvums bija nelaiķes pase, telefons un pieci eiro.

Apsūdzētā ģimene mīt blakus klosterim

Tatarčukai bijusi ļoti vāja veselība, bijis sirds stimulators, un viņa nebija spējīga sevi fiziski aizstāvēt, tiesā stāstījusi uzaicinātā lieciniece, arī klostera māsa. Viņa dzīvoja kopā ar Ļoļiņu un liecina, ka bojāgājusī bija ļoti labs cilvēks.

Ierodoties slepkavības vietā, lieciniecei šķitis, ka nogalinātajai uzgāzies koks – viss ķermenis izskatījās smagā stāvoklī, tomēr viņa pat nespēja iedomāties, ka tā varētu būt slepkavība.

Lieciniece mazliet pazīst apsūdzēto, jo viņš nāk no ģimenes, kas dzīvo blakus klosterim. Par spīti šausminošajiem noziegumiem, mūķene kristīgā garā grib vēlēt tikai labu šai ģimenei un cenšas neturēt ļaunu prātu.

Bijis labsirdīgs, spēlējis futbolu

No citas puses savu apsūdzēto solā nosēdināto dēlu tagad ieraudzījusi māte. Viņa gan tiesas priekšā Ņikitu raksturo kā ļoti labsirdīgu un jautru, tomēr izmeklēšanā sniegtajās liecībās atzinusi, ka dēls bieži sūdzējies, kāpēc viņam tā neveicas, un viņš nezinot, ko darīt.

Agrāk puisis vairākus gadus spēlējis futbolu, dažādos turnīros apbraukājis teju visas Eiropas valstis. Tomēr viņam sākušās problēmas ar kājām, līdz ar to beidzis sportot.

Kaut māte, atbildot uz prokurora jautājumiem, apgalvo, ka viņu ģimenē neviens nedzer un arī dēls dzēris reti, iepriekšējās liecībās viņa paudusi, ka puisis lietojis alkoholu, sācis smēķēt, viņam parādījušies apšaubāmi draugi.

Naktī uz 6. decembri, klostera māsas laicīgā mūža pēdējā dienā, Konokotovs kopā ar paziņām svinēja savu 18. dzimšanas dienu. Kompānija izdzēra diezgan daudz alkohola, tiesā liecināja viens no viņa draugiem. Māte gan atceras, ka dēls no rīta atgriezies mājās labā noskaņojumā un skaidrā prātā.

18. decembrī, kad noslepkavoja otru sievieti, jaunietis mātei teicis, ka dosies pie draugiem. Pa miegam pēc pulksten 21 viņa dzirdējusi dēlu kopā ar kādu pārnākam mājās, pēc 23 konstatējusi, ka Ņikitas nav mājās, bet tad viņš atgriezies, būdams piedzēries.

Todien nogalinātā sieviete mēdza smēķēt netālu no viņu mājas. „Labsirdīgais” Konokotovs esot izteicies: “Kas par kropļiem gan tagad mums ir uzradušies.”

6. decembra naktī dēlam nebijis nekādu izmaiņu, tomēr 18. decembrī nedaudz bijusi sasmērēta jakas mugurpuse, atceras māte. Ņikita atbildējis, ka pāris reižu ejot pakritis.

Klostermāsas lūdz arī par slepkavu

Viens no cietušajiem pieteicis kaitējuma kompensāciju 1000 eiro apmērā, otrs – 500 000 eiro par morālo kaitējumu un 260 eiro par materiālajiem zaudējumiem.

Tiesas sēdē nolasītā apsūdzība bija jāpārdzīvo klostermāsas brālim un otras nogalinātās sievietes dēlam. Viņš uzskata, ka slepkavam vairs nav vietas sabiedrībā. Mātei bija plāni turpmākajai dzīvei – iegādāts īpašums, un viņa gaidīja mazbērnus.

Noslepkavotā klostermāsa, par spīti veselības ligām, mīlēja labdabīgi pajokot un visus aicināt mīlēt. Uz ielas savus labākos cimdus viņa varēja atdāvināt nabagam un teikusi, ka jābaidās ne no nāves, bet grēka.

Klostermāsām kā piemiņa no Ļoļiņas palicis viņas asinīm slacītais krustiņš. Viņas turpina lūgties – īpaši par dvēseles glābšanu slepkavam.