Bordāns tic, ka KPV LV atbalstīs valdību, bet apšauba Vējoņa pārvēlēšanu
Līdzšinējās sarunas ar KPV LV politiķiem pašlaik neliecina par kādām lielām problēmām, kuru dēļ šī partija varētu izšķirties pēdējā brīdī neatbalstīt Krišjāņa Kariņa (JV) veidoto valdību, šorīt telekanālā LNT izteicās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns, kurš arī pats bija nominēts premjera amatam, taču valdību izveidot viņam neizdevās.
Pēc Bordāna vārdiem, pašlaik nekas īsti neliecina, ka valdības veidošana varētu neizdoties. Politiķis gan uzsvēra, ka viņam vairāk bijis kontakts tikai ar tiem kolēģiem, kas iesaistīti tieslietu jomas darbu plānu izstrādē - tajā darba plāns apstiprināts bez domstarpībām. Citās sadaļās gan esot zināmas debates, taču arī tur sarunas esot gana konstruktīvas.
"Neko nepārmetot", Bordāns daļas KPV LV politiķu neskaidro nostāju pret topošo valdību "norakstīja" uz viņu politiskās pieredzes trūkumu, proti, šajā partijā neesot neviena politiķa, kas iepriekš būtu piedalījies šāda veida sarunās. Piemēram, ja tu ej uz ministra posteni, tad nevar paust šaubas, vai tu atbalstīsi šo valdību, izteicās Bordāns, iespējams, domājot KPV LV labklājības ministra amata kandidāti Ramonu Petraviču, kura nav paudusi skaidru atbalstu topošajai valdībai, sakot, ka KPV LV vēl neesot bijis balsojums par iešanu vai neiešanu topošajā valdībā.
Lūgts vērtēt Kariņa valdības potenciālo stabilitāti un vai JKP to neizmantos "muskuļu audzēšanai", jau gatavojoties nākamajai valdībai, Bordāns diplomātiski teica, ka tas varētu notikt vien pēc nākamajām vēlēšanām.
Bordāns nav pārliecināts, ka būtu atbalstāma Raimonda Vējoņa pārvēlēšana Valsts prezidenta amatā.
Intervijā telekanālam LNT Bordāns izteicās, ka Vējonis gan strādājot, tomēr vairāku iemeslu dēļ JKP šauboties par viņa pārvēlēšanas lietderīgumu. Šos argumentus Bordāns gan nenosauca, vien pieminot - "arī veselības stāvokļa dēļ".
Ja gribam kā valsts iet tālāk, tad varbūt tagad esot iespēja pamainīt situāciju arī "šajā laukā", izteicās Bordāns, vienlaikus uzsverot, ka JKP lēmumi par prezidenta amata kandidātiem vēl nav pieņemti.
Politiķis gan atzina, ka koalīcijas veidošanas sarunās viņš ir piedāvājis atrunāt "prezidenta jautājumu" jau tagad, taču kolēģu pozīcija bijusi visai atturīga, aicinot vispirms tikt galā ar valdības veidošanu.
Kā ziņots, arī opozīcijas partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs ir paudis šaubas par Vējoņa pārvēlēšanu, sakot, ka "Vējonis uzvedas kā cilvēks, kas necer un nedomā par savu atkārtotu ievēlēšanu". Politiķa vērtējumā, Vējonis esot izdarījis vairākas kļūdas un turpinot tās darīt. "Es vairs negaidu no viņa nekādus pozitīvus pārsteigumus," intervijā "Neatkarīgajai" sacīja Urbanovičs.
"Viņš neizdara lietas, kas neko nemaksā, bet kas ir žesti, kuri ir jāizdara - piemēram, Lāčplēša dienā nevajadzēja braukt uz Franciju, Dziesmusvētkos nevajag apsveikt Ziemassvētkos, ja "Saskaņai" ir lielākais balsu skaits parlamentā, nu iedot pamēģināt izveidot valdību... Lai tak pamēģina - dabūtu tikai savas 23 balsis, bet - Valsts prezidents nebūtu piedalījies "sarkano līniju" vilkšanā. Kā Vējonis var cerēt uz "Saskaņas" balsīm, ja viņš pat uz sarunām neaicina?" Vējoni kritizējis Urbanovičs.
Urbanovičs uzskata, ka topošā Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā koalīcija "tādu kā viņš [Vējonis] neievēlēs". "Šī valdība ievēlēs kārtējo inkvizīcijas elementu. Inkvizīcija - tā jau nav tikai raganu dedzināšana. Inkvizīcija ir citādi domājošo iznīcināšana. Tiem, jaunajiem, kas tagad nonāk pie varas, viņiem ir savs, pareizais, viedoklis pret citiem, nepareizajiem. Viņu nostāja ir vienkārša: man tavs viedoklis nav svarīgs, jo tu esi nepareizajā partijā."
Arī "Saskaņai" varētu būt savs Valsts prezidenta amata kandidāts. "Kāpēc lai nebūtu? Visticamāk, būs, kaut vai tāpēc, lai mūsu frakcijas balsis uzreiz neieskaitītu kādās svešās spēlēs," teicis politiķis.