Žurnāls: Latvijā visdrīzāk tiek pārstrādāta mazāka daļa atkritumu, nekā liecina valsts pārvaldes sniegtie dati
Latvijā visdrīzāk tiek pārstrādāti vien 17% poligonos nogādāto sadzīves atkritumu, nevis 56%, kā to norāda valsts pārvalde, vēsta žurnāls "Ir".
Žurnāls noskaidrojis, ka poligons "Getliņi" pērn par pārstrādātiem biogāzes iegūšanai uzrādījis 536 000 tonnu sadzīves atkritumu, bet poligons "Ķīvītes" - 13 000 tonnu. Atkritumi pēc aprakšanas biogāzi sāk ražot vien septiņus gadus vēlāk, taču, saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) normatīviem, ja atkritumi ir aprakti ilgāk par trīs gadiem, tie ir nevis pārstrādāti, bet gan apglabāti, par ko, attiecīgi jāmaksā dabas resursu nodoklis.
"Tātad Latvijas statistikā kā pārstrādāti tiek atzīti 549 000 tonnu atkritumu jeb 26% visu valstī radīto sadzīves atkritumu, kas, pēc ES metodikas, patiesībā būtu jāskaita kā apglabāti. Tas nozīmē, ka apglabājam nevis 12%, bet vismaz 38% visu radīto sadzīves atkritumu," uzsvērts "Ir" rakstā.
Atklāj sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu poligonā "Getliņi"
Līdzīga statistika novērojama arī citviet Latvijas teritorijā. Poligonā "Janvāri", kas atrodas pie Talsiem, 2017.gadā nonāca aptuveni 40 000 tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem 40% tika apglabāti, bet gandrīz desmit tonnas - pārstrādātas kompostā. Poligonā "Brakšķi" pie Jelgavas pērn apglabāti 85% no 39 000 tonnu, savukārt "Daibē" starp Valmieru un Cēsīm - 45% no nepilniem 57 000 tonnu.
Atkritumu saimniecības asociācijas priekšsēdētāja Rūta Bendere žurnālam pauda satraukumu, ka šādā veidā kā nodots noglabāšanai tiek traktēts vien tas atkritumu apjoms, ko nevar "noslēpt" kā bioloģisko masu. "Neviens nav Briselē pateicis, ka tā skaitās pārstrāde. To paši ir izdomājuši, lai tiktu galā. Jo dabas resursu nodoklis ir lielāks, jo izdevīgāk ir oficiāli atkritumus neapglabāt," skaidroja Bendere.
2017.gadā dabas resursa nodoklis par vienu tonnu atkritumu bija 25 eiro, pērn - 35 eiro, bet, sākot ar šo gadu, jau 42 eiro. 2020.gadā šis nodoklis palielināsies līdz 50 eiro par tonnu atkritumu. Ja par biogāzes iegūšanai apraktajiem atkritumiem būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis, tas poligoniem 2017.gadā izmaksātu gandrīz 14 miljonus eiro.
Atklāj jaunu atkritumu šķirošanas rūpnīcu Getliņu poligonā
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta vadītāja Rudīte Vesere atzina, ka kompostēšanas jauda poligonos nav pietiekama, lai tiktu galā ar tik lielu bioloģisko atkritumu daudzumu. Lai situāciju vērstu par labu, poligoniem bija iespēja pieteikties ES līdzekļiem pārstrādes iekārtu uzstādīšanai. Pie finansējuma tikuši "Getliņi EKO" un poligons "Križevņiki" Rēzeknē. Pateicoties tam, "Getliņos" tiks būvēta īpaša tuneļa iekārta, kurā gāzes ieguve notiks daudz ātrāk.
Tomēr, lai arī "Getliņos" nonāk lielākā daļa Latvijas atkritumu, bioloģisko atkritumu pārstrāde jānodrošina arī pārējiem Latvijas poligoniem, kas finansējumu neieguva. VARAM pārstāve norādīja, ka būtu jāpārskata Latvijas dalījums desmit atkritumu apsaimniekošanas reģionos - jāveido mazāk reģionu, bet ar jaudīgākām šķirošanas spējām.
Pie šī darba ministrija solās ķerties šajā gadā.
