VUGD atklāj drūmu statistiku: aizvadītajā gadā bojā gājuši vairāk cilvēku nekā 2017. gadā
Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos un uz ūdeņiem dzīvību zaudējis 201 cilvēks, kas ir par 20 bojāgājušiem vairāk nekā 2017.gadā, noskaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
Šogad līdz 31.decembrim ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši 83 cilvēki. 2017.gadā kopumā gājuši bojā 79, bet 2016.gadā - 95 cilvēki.
Vairumā gadījumu ugunsnelaimes saistāms tieši ar cilvēku neapdomību, piemēram, neuzmanīgu smēķēšanu telpās, neuzmanīgu sveču dedzināšanu, bojātu apkures ierīču lietošanu vai degtspējīgus priekšmetu novietošanas pie krāsns, skaidroja dienestā.
Lai pasargātu savu dzīvību un īpašumu nav nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi, tāpēc VUGD aicina ievērot drošības padomus, piemēram, iztīrīt dūmvadus un pārbaudīt apkures ierīču stāvokli, nelietot bojātas elektroierīces, nesmēķēt telpās, bet uzstādīt mājoklī dūmu detektoru.
Šogad līdz 31.decembrim no ūdenstilpnēm izcelti 118 noslīkušie, bet pagājušā gadā kopumā no ūdenstilpnēm tika izcelti 102 noslīkušie, informēja VUGD.
VUGD pieredze liecina, ka visvairāk nelaimes uz ūdens notiek tieši vasaras mēnešos, bet līdztekus liela daļa noslīkst arī ziemas mēnešos.
Nereti noslīkušo cilvēku skaits ir tieši atkarīgs no laika apstākļiem - jo karstākas un saulainākas dienas vasarā, jo vairāk cilvēki neapdomīgi dodas peldēties. Tāpat novērots, ka jo bargāka un aukstāka ziema, jo vairāk cilvēku neapdomīgi dodas uz trauslā ledus, kam pēc tam ir traģiskas sekas.
VUGD gan norādīja, ka patiesais noslīkušo cilvēku skaits var būt arī lielāks, jo VUGD neizbrauc gadījumos, ja noslīkušais cilvēks jau ir izcelts no ūdens.
Viens no biežākajiem noslīkšanas iemesliem ir peldēšanās alkohola reibumā. Otrs iemesls var būt arī vienkārši cilvēku pārdrošība. Treškārt, karstajā laikā var parādīties veselības problēmas, kuras rodas sakarsušam cilvēkam pārāk strauji ieejot aukstā ūdenī.
