Brūk tikai pirms 25 gadiem celtā Lielvārdes katoļu baznīca - tajā pat aizliegts ieiet
1992. gadā svinīgi atklātā Lielvārdes katoļu baznīca ar katru brīdi aizvien vairāk pārvēršas par dzīvībai bīstamu graustu un tajā jau vairāk kā gadu aizliegts ieiet. Ar pliku Dieva goda vārdu nepietiek, lai saturētu kopā Visaugstākā pielūgsmei celtā tempļa mūrus. Draudzes prāvests Andris Solims spiests atzīt, ka Lielvārdes katoļu draudzes dzīve ir “ļoti degradējusies”.
Pagājušā gada novembrī Būvniecības Valsts kontroles birojs un Lielvārdes novada būvvalde Lielvārdes katoļu baznīcu atzina par bīstamu graustu un aizliedza tajā ieiet. Līdz ar to vietējie katoļticīgie palika bez sava dievnama. Viņi sāka glābt, kas glābjams, savulaik pa roku galam celtajā dievnamā, bet tas sāka vēl vairāk grūt – sāka ļodzīties pamati un plaisas ēkas sienās kļuva vēl lielākas. Būvinspektori deva slēdzienu: “Ēkas ekspluatācija nekavējoties jāpārtrauc, pamatojoties uz ekspertu slēdzienu par būves nesošo konstrukciju avārijas tehnisko stāvokli”. Dievnamu apjoza ar brīdinājuma lentām, lai tikai pie tā nepieietu kāds cilvēks un viņam virsū neuzkristu kāds ķieģelis.
Pēdējā gada laikā situācija nav uzlabojusies un draudzes draudzes prāvests Andris Solims tikko publicējis “Lūgumu palīdzēt atjaunot sagrauto Lielvārdes katoļticīgo dievnamu".
Brūkošā Lielvārdes katoļu baznīca
1993. gadā svinīgi atklātā Lielvārdes katoļu baznīca ar katru brīdi aizvien vairāk pārvēršas par dzīvībai bīstamu graustu un tajā jau ...
Par bēdīgo stāvokli garīdznieks izplatītajā paziņojumā raksta: “Jaunais dievnams ir iesvētīts tikai 1992. gadā un ir uzcelts vecā dievnama vietā pie katoļu kapiem Meža ielā. Tas atrodas uz uzkalna, kurā no trijām pusēm tika veikts uzbērums. Diemžēl dievnama būves darbi tika veikti ļoti pavirši, bez pienācīgā būvuzrauga un neievērojot vajadzīgās tehnoloģijas normas. Pamati ir ielikti uz neblietētās uzbēruma zemes, pat bez šķembām apakšā, bez armatūras, kas tos sasaistītu kopā, bez pamatu paplašinājuma pēdas. Ātros tempos uz jaunajiem pamatiem no ķieģeļiem tika uzcelta baznīca ar torni, kas deva zināmu slodzi uz pamatiem un uzbērumu. Laika gaitā pamati ir sākuši manāmi sēsties uz leju, radot neskaitāmas lielas plaisas dievnama iekšpuses sienās un dažas lielas caurejošas plaisas arī ārsienās.
2016. gadā tika izstrādāts dievnama pamatu pastiprināšanas darbu būvprojekts un oktobrī uzsākti neatliekami ēkas pamatu un sienu nostiprinājuma darbi. 2017. gada 8. novembrī būvfirma "KMT Projekts" atsāka atļautos būvdarbus būvobjektā, pielaižot rupjus pārkāpumus un atkāpšanos no būvprojekta prasībām, kā rezultātā iebruka un saplaisāja dievnama kreisās puses pamati, kā arī saplaisāja un nobīdījās divas ārsienas zem atraktajiem visā garumā pamatiem, zem kuriem tika izņemta grunts. Valsts būvniecības kontroles birojs aizliedza ēkas ekspluatāciju, ierosinādams kriminālprocesu Valsts kriminālpolicijā, kas vēl arvien turpinās.
Šī gada 8. novembrī Valsts kriminālpolicija ir atzinusi Lielvārdes katoļu draudzi par cietušo, kurai ir nodarīts mantisks kaitējums. Būvfirmas "KMT Projekts" vadība ar nekrietniem meliem ir atrakstījusies, pilnībā noliedzot savu līdzdalību un atbildību par viņu rīcības izraisīto dievnama avāriju. Šīs būvfirmas apdrošināšanas kompānija arī atteicās izmaksāt draudzei kompensāciju par radītajiem materiālajiem zaudējumiem, kas ir milzīgi. Kopīgā zaudējumu novēršanas darbu tāme ir 133 000 eiro apmērā. Tādu līdzekļu tik maziņai draudzei nav un nekad nebūs. Šobrīd ir izstrādāts jauns dievnama konservācijas un pārbūves projekts, kas ar paredzēto ekspertīzi draudzei izmaksās vairāk nekā 14 000 eiro. Apmaksājot tik dārgu projektu, draudzei vairs nepaliek līdzekļu dievnama glābšanas darbu uzsākšanai, lai varētu demontēt gan saplaisātos pamatus, gan abas sienas, un visu pārbūvēt no jauna.
Līdz ar to dievnams tagad atrodas avārijas stāvoklī un ir aizslēgts uz ilgu laiku, kamēr tiks atjaunoti sagrautie pamati un sienas. Tas ir ļoti degradējis draudzes dzīvi un krasi samazinājis draudzes locekļu skaitu. Mēs esam spiesti lūgties draudzes mājas jumta stāvā ierīkotajā kapelā, kur vasaras karstumā ir jāsēž caurvējā dievkalpojumu laikā. Bet lielākajos svētkos mēs dodamies uz luterāņu dievnamu, jo visiem nepietiek vietas mūsu pagaidu “mājas baznīciņā”.
Mūsu sagrautais dievnams nav ne valsts, ne vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Tādēļ mēs nevaram un nedrīkstam saņemt nekādu palīdzību no pašvaldības un valsts institūcijām. Savukārt mūsu diecēzes Kūrija nespēj mums palīdzēt finansiāli, un cerības saņemt ārzemju Baznīcas līdzekļus ir minimālas”.