Ziņojums par Nacionālās koncertzāles projektu vēl nav pabeigts
Kultūras ministrija (KM) konceptuālo ziņojumu par Nacionālās koncertzāles iespējamo atrašanās vietu un tās būvniecības finansēšanu vēl nav pabeigusi, tādēļ iecerēts pagarināt tā iesniegšanas termiņu - uz laiku trīs mēnešus pēc jaunās valdības apstiprināšanas, liecina kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) ziņojums valdībai.
Valdības sēdē 18.decembrī tiks izskatīts rīkojuma projekts, kas paredz pagarināt ministrijai dotā uzdevuma izpildes termiņu, nosakot, ka konceptuālais ziņojums jāiesniedz valdībā trīs mēnešu laikā pēc jauna Ministru kabineta sastāva apstiprināšanas Saeimā.
Iepriekš valdība bija uzdevusi ministrijai līdz 4.decembrim iesniegt konceptuālo ziņojumu par Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu sadarbībā ar Rīgas domi uz pašvaldības īpašumā esošas zemes Rīgas centrā.
Ziņojumā bija jānorāda koncertzāles iecerētās atrašanās vietas pamatojumu, finansēšanas modeļa pamatojumu, projekta īstenošanas termiņus, apsaimniekošanas modeli, kā arī valsts un pašvaldības sadarbības līguma nosacījumus projekta īstenošanā.
Ministre pavadvēstulē Valsts kancelejai norāda, ka ziņojums šobrīd ir izstrādes procesā - tas vēl nav pabeigts, jo ziņojuma izstrādei un saskaņošanai ar iesaistītajām institūcijām nepieciešs vairāk laika. Tāpat nepieciešams veikt atbilstošas izmaiņas arī pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos. Ministre arī norāda, ka pēc 13.Saeimas vēlēšanām joprojām nav apstiprināts jauns Ministru kabineta sastāvs.
Kā ziņots, Kultūras ministrija strādā pie Eiropas Savienības (ES) finansējuma piesaistes Laikmetīgās mākslas muzeja un Nacionālās koncertzāles celtniecībai, septembrī kultūrai veltītās priekšvēlēšanu debatēs norādīja Melbārde.
Pēc ministres paustā, esot saprotams, ka abu būvju celtniecību nākamo četru gadu laikā nebūs iespējams paveikt tikai ar valsts budžeta līdzekļiem, kas ir ierobežotā daudzumā. Tāpēc līdzekļus muzeja būvniecībai KM centīsies iegūt nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā.
Savukārt koncertzāles celtniecību iecerēts veikt, apgūstot līdzekļus no tā dēvētā Investīciju plāna Eiropai jeb Junkera plāna. KM paredzējusi līdz gada beigām izveidot nepieciešamo plānu šo investīciju piesaistei, skaidroja Melbārde.
Tāpat ziņots, ka valdība 11.septembŗi ar mērķi Rīgā izveidot Nacionālo koncertzāli, kurā iespējams rīkot arī konferences, pārdalīja Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 23 192 193 eiro apmērā no Rīgas pilsētas revitalizācijai paredzētajiem līdzekļiem.
Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem, no specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" pārdalīti vairāk nekā 23 miljoni eiro, to skaitā snieguma rezerve 2 451 484 eiro apmērā.
Šādas izmaiņas veiktas, balstoties uz KM jūlijā sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā SIA "PricewaterhouseCoopers" identificēja riskus Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas sadarbībā ar privāto partneri kādā no Rīgas apkaimēm - Skanstē vai Torņkalnā. Ņemot vērā alternatīva risinājuma nepieciešamību, KM tika uzdots izstrādāt minētos noteikumu grozījumus finansējuma pārdalei.
Viens no riskiem saistīts ar to, ka projekts īstenojams ļoti saspringtā termiņā, proti, līdz 2022.gada decembrim. "Tas rada augstu risku projekta izpildes un ieviešanas kvalitātei, jo konkursa nolikuma vai rezultātu apstrīdēšana varētu rezultēties procedūras ieilgšanā, kas turpmāk ietekmētu jau tā ierobežoto objekta projektēšanas un būvniecības laiku. Iespējas tirgū rast jau pilnībā sagatavotu projekta risinājumu ir apgrūtinātas, jo koncertzālei un konferenču centram ir jāatbilst specifiskām prasībām. Turklāt līdzšinējā pieredze apliecina, ka citu līdzīga apjoma būvju projektēšana ir tikusi veikta daudz ilgākā termiņā," skaidroja KM.
Ministrija norādīja, ka projekts būtu jāīsteno uz publiskas personas zemes, tomēr pastāvot augsts risks, ka publiskajam partnerim neizdotos minētajos termiņos iegūt savā īpašumā piemērotu zemes gabalu, jo identificētajās degradētajās Rīgas teritorijās nav brīvu, neapbūvētu un pēc konfigurācijas atbilstošu, publiskai personai piederošu zemes gabalu.
Kā iespējamu alternatīvu privātajai - publiskajai partnerībai KM ziņojumā izskatīja pirms vairākiem gadiem izskanējušo iespēju koncertzāli būvēt uz AB dambja, kas toreiz tika atzīta par ļoti finansiāli ietilpīgu projektu, norādot, ka šogad atjaunotās izmaksu prognozes AB dambja koncertzāles skiču konkursā uzvarējušajam projektam ar samazinātu telpu programmu liecina, ka projekta būvniecībai būtu nepieciešami 118 miljoni eiro. No tiem 22,5 miljoni eiro nepieciešami AB dambja stiprināšanai, labiekārtošanai, pievedceļu un tiltu izveidei, bet 5,9 miljoni eiro - projektēšanai un konsultācijām.
