Bondars jaunās valdības kodolu redz sākumā bez KPV LV

Viņš norāda, ka šādā gadījumā valdības kodolam sanāktu 50 balsis un tālāk būtu "jāskatās pēc kādas partijas vai individuālu deputātu atbalsta".

Jautāts, vai šāda valdība varētu strādāt JV politiķa Krišjāņa Kariņa vadībā, Bondars atbild, ka viņš šādu iespēju neizslēdz. "Bet šim jābūt reformu kabinetam pēc būtības, jo vēlētāji devuši mandātu lielām pārmaiņām veselības, izglītības jomā, teritoriālajā plānojumā," intervijā "Latvijas Avīzei" piebilst parlamentārietis.

Komentējot Saeimā ievēlēto politisko spēku ilgstošo nespēju izveidot jaunu valdību, AP politiķis uzsver, ka parlamentā ir sadrumstalotība un maz deputātu ar pieredzi. Tomēr, ja vēlētāji ir vēlējušies, lai pie varas nāk jauni politiķi, ir jārēķinās, ka viņiem nepieciešams mācību laiks, atgādina Bondars. "Šajā parlamentā nav hegemona, kas uzurpētu varu, vienlīdzīgiem partneriem jātiecas lēmumus pieņemt demokrātiski," situāciju komentē politiķis.

JV šodien plāno ar piecām partijām pārrunāt iespēju izveidot valdību Kariņa vadībā, informēja JV preses sekretārs Sandris Sabajevs. Uz tikšanos aicināti pārstāvji no partijas "KPV LV", Zaļo un zemnieku savienības, AP, VL-TB/LNNK un JKP. Ap plkst.16.15 paredzēts Kariņa preses brīfings.

Neviena no partijām, kuras Kariņš aicinājis uz sarunām, neplāno no tām atteikties. Tomēr domas par iespējamo koalīcijas modeli politiskajiem spēkiem atšķiras. Arī neoficiālās sarunās izskan, ka visas sešas partijas iesaistīt valdībā būs sarežģīti, ņemot vērā "sarkanās līnijas". Sarunās par valdību netiek iesaistīta lielākā parlamenta frakcija - "Saskaņa".

Politiķi prognozē, ka par Kariņa vadīto valdību varētu izdoties vienoties samērā ātri. 

Partneri pirmajā sarunā plāno pārrunāt vēlmes par atbildību sadalījumu valdībā

"Jaunās Vienotības" (JV) politiķis Arvils Ašeradens sacīja, ka ar partneriem plānots diskutēt par potenciālās valdības darbības principiem, galvenajām prioritātēm, kā arī noskaidrot partneru intereses par atbildības jomām. Uzreiz piedāvāt partneriem atbildības jomu sadalījumu nav plānots. Ašeradens arī atturējās nosaukt ministrijas, par kurām atbildību vēlētos uzņemties JV, jo vispirms ir jāuzklausa partneri.

Pirms apliecināt Valsts prezidentam Raimondam Vējonim gatavību uzņemties valdības vadīšanu ir būtiski saprast, vai ir iespējams panākt vienošanos ar potenciālajiem partneriem, uzsvēra politiķis. Līdzšinējais process rāda, ka to bija sarežģīti izdarīt, tomēr ir daudz iestrāžu, kas liek raudzīties cerīgi, piebilda Ašeradens.

Viņš atkārtoti pauda, ka jāizveido stabila valdība, līdz ar to sarunas tiks sāktas starp sešām partijām, kas arī būtu visoptimālākais koalīcijas modelis.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns sacīja, ka jautājumu par atbildības jomām vispirms pārrunās ar partneriem un tad komentēs publiski. Partija arī izteikšot savus arī iepriekš piedāvātos ierosinājumus par valdības prioritātēm. Bordāns prognozēja, ka partneri būtu gatavi vienoties, ja "no malas nebūs negatīvas ietekmes". JKP turpina uzstāt uz piecu partiju koalīcijas modeli, kas tajā neiekļautu Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka partijas prioritātes nav mainījušas kopš priekšvēlēšanu laika. Viņš arī norādīja, ka šis jautājums vispirms tiks apspriests ar JV pārstāvjiem.

Partijas "KPV LV" politiķis Aldis Gobzems uzsvēra, ka politiskais spēks sākumā vēlas iepazīties ar JV piedāvājumu. Viņš norādīja, ka politiskajam spēkam pašlaik ir "privilēģija iet un klausīties" citas partijas redzējumu par Ministru kabineta izveidošanu. Gobzems piebilda, ka JV ar astoņām balsīm Saeimā ir izaicinājums izveidot stabilu ilgtermiņa valdību.

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pauda cerību, ka piektdien pēc JV sarunām ar partijām tiks panākts pārliecinošs atbalsts Kariņa kandidatūrai, lai būtu iespējams nonākt līdz viņa nominācijai premjera amatam. Būtu pozitīvi, ja vēstījumu par vairākuma atbalstu Kariņš varētu vēlāk paust Valsts prezidentam, pauda politiķis.

AP uzskata, ka būtu labi vienoties, ka koalīcijā strādā visas sešas partijas, norādīja Pavļuts. Tajā pašā laikā, būs jārēķinās ar politisko spēku spēju vienoties par sadarbību, tāpēc būs jāstrādā ar to, kas būs pieejams, skaidroja politiķis. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi vienoties par pamatprincipiem - fiskālo atbildību, solidāru sadarbību un liberāldemokrātisko principu ievērošanu. Pavļuts skaidroja, ka sarunās varētu apspriest lielo reformu jautājumus - izglītībā un veselībā, kā arī administratīvi teritoriālās reformas veikšanu. Politiķis prognozēja, ka tikšanās laikā tiks nonākts pie kopsaucējiem.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sarunās ar JV vēlas apspriest gan reformas, kas jāpārņem no pašreizējās valdības un jāturpina, gan arī jaunu reformu veikšanu, sacīja ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Viņš norādīja uz nepieciešamību jaunās valdības darbā reaģēt uz starptautisko institūciju bažām un ieviest "Moneyval" ziņojumā piedāvātās reformas, turpināt reformas veselības jomā, kā arī maksimāli atbalstīt lauksaimniekus. Krauze vērsa uzmanību, ka Kariņš kā Eiropas Parlamenta deputāts labi pārzina nepieciešamību cīnīties par lielākiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem Eiropas Savienības nākamajā daudzgadu budžetā.

Vaicāts, ar ko ZZS būtu labāki par JKP valdībā, ja valdības veidošanas laikā saglabāsies JKP novilktā "sarkanā līnija" pret ZZS, Krauze akcentēja, ka ZZS var parādīt valsts labā paveiktos darbus, savukārt JKP neko tādu nevarot nosaukt, kā arī viņiem esot "melīgi priekšvēlēšanu solījumi".

Valdības veidošanas procesā politiķi apspriežot vairākus iespējamus koalīcijas modeļus. Ņemot vērā JKP "sarkanās līnijas" pret ZZS, tad rezultātā koalīcijā varētu neiekļaut kādu no šīm partijām. Izskan atšķirīgi viedokļi, kuram no abiem politiskajiem spēkiem ir lielākas izredzes veidot valdību.

Tāpat atsevišķi politiķi pauž bažas par to, kāpēc pašlaik "pie apvāršņa" parādījusies arī "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa iespējamā kandidatūra uz premjera amatu. Dažu politiķu prāt tas liecinot, ka partiju spēja virzīties uz iespējamo atbalsta Kariņam "kādam" varētu būt radījusi apjukumu.

Tiek arī norādīts, ka piecu partiju koalīcija varētu būt stabilāka, jo, lai būtu iespējams pieņemt lēmumus Saeimā, neviens no partneriem nevarētu īpaši atļauties balsot pretēji kopīgi izlemtajam. Savukārt sešu partiju gadījumā valdības darbs varētu būt grūtāks, jo viens no spēkiem varētu mēģināt balsot "kā grib", paļaujoties, ka pārējie partneri nodrošinās vairākumu lēmumu pieņemšanai.

Partijām jau ilgāk par diviem mēnešiem neizdodas panākt vienošanos par topošo valdību. Iepriekš prezidents bija nominējis divus premjera kandidātus - Bordānu un Gobzemu, bet viņiem valdību izveidot neizdevās, līdz ar to nominācijas tika atsauktas.