Valkas pašvaldība satraukta: aizvien vairāk pilsētas iedzīvotāju savu dzīvesvietu deklarē Valgā

Pašvaldība uzsver, ka šāda situācija rada zaudējumus Valkas novada budžetam un pašvaldībai ar katru gadu paliek aizvien grūtāk kvalitatīvi pildīt savas funkcijas, jo budžeta aprēķinā netiek ņemta vērā būtiska iedzīvotāju daļa.

2016.gadā šādi iedzīvotāji bija 1019, 2017.gadā kaimiņvalstī jau bija deklarēti 1152 iedzīvotāji, bet 2018.gadā skaits pieaudzis jau līdz 1384 iedzīvotājiem, kas ir vairāk nekā 10% no visiem Valkas novada iedzīvotājiem.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija, LRA) uzsvēra, ka ar katru gadu šī problēma aug lielāka un Valkas pašvaldības spēkos nav šo procesu apturēt, nekur citur Latvijā līdzīga situācija nav iespējama, tāpēc vienīgais risinājums ir īpaša papildus dotācija, savulaik tādas saņēma vairākas lielās pilsētas.

"Šobrīd Valka labi attīstās, bet investīcijas notiek aizņemoties un aizņemšanās iespējas faktiski ir izsmeltas. Dotācija ļautu neapstāties. Finansējuma avots arī ir skaidrs - igauņi Latvijas valsts budžetā Valkā vien ienes desmitiem miljonus eiro, mums no tā vajag mazu daļiņu," pauda Krauklis.

Ar aicinājumu rast risinājumu esošajai situācijai Valkas novada pašvaldība, nosūtot vēstuli, vērsusies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), kā arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara ("Attīstībai/Par") un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS).

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Valkas iedzīvotāji izlemj deklarēties Igaunijā, ir veselības pakalpojumu pieejamība. Piemēram, Valkā nav slimnīcas (tuvākā Latvijas teritorijā ir Valmierā), bet Valgā ir. Turklāt Igaunijā ne slimnīcā, ne poliklīnikā nav jāmaksā pacienta līdzmaksājums, piedevām Valgā jau sen strādā vairāki latviešu dakteri.