Jaunākie "Eurostat" dati liecina, ka Latvijā ir vieni no zemākajiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai

Zemāki nekā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,6% no IKP. Nedaudz lielāki kā Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai ir Lietuvā (15,4% no IKP), Īrijā (15,8%), Igaunijā (16,6%), Maltā (16,7%), Bulgārijā (17,5%), Slovākijā (18,4%) un Čehijā (18,9%).

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (34,3% no IKP), Somijā (32%), Dānijā (31,6%), Austrijā (30,3%), Beļģijā (29,8%), Itālijā (29,7%), Zviedrijā (29,6%), Nīderlandē (29,5%) un Vācijā (29,4%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2016.gadā bija 28,2% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,6% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65,1%), Portugālē (57,9%), Itālijā (57,8%), Kiprā (56,2%) un Polijā (55,6%). Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (33,7%), Vācijā (38,7%), Luksemburgā (39,5%), Igaunijā (41,8%) un Lielbritānijā (42,3%). Latvijā tie veido 49% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, bet Lietuvā - 45,9%.

Ar slimībām un veselības aprūpi, kā arī invaliditāti saistītie pabalsti veidoja 36,9% no ES kopējā sociālo pabalstu apmēra. No dalībvalstīm lielākais šādu pabalstu īpatsvars reģistrēts Horvātijā (44,3%), Īrijā (43,4%), Vācijā (43%), Nīderlandē (42,3%), Slovākijā un Igaunijā (abās valstīs 41,3%), kā arī Lietuvā (40,8%), bet vismazākais tas bijis Kiprā (22,8%), Grieķijā (26,4%), Itālijā (28,9%) un Polijā (29,9%). Latvijā izdevumi slimības/veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem veidoja 34,1% no kopējiem pabalstu izdevumiem.

Savukārt ģimenes un bērnu pabalsti ES veidoja 8,7% no kopējās pabalstu summas. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars bijis Luksemburgā (15,4%), bet vismazākais - Nīderlandē un Grieķijā (abās valstīs 4%). Latvijā ģimenes pabalsti veidoja 11,1% no kopējiem pabalstu tēriņiem, Lietuvā tie bija 7,8%, bet Igaunijā - 13%.

Bezdarba pabalstu īpatsvars ES vidēji bija 4,7%, lielākajam īpatsvaram sasniedzot 10,1% Īrijā, bet mazākajam - 0,6% Rumānijā. Latvijā šim mērķim izmaksāti 4,7% no kopējās pabalstu summas, Igaunijā tie bija 2,9%, bet Lietuvā - 3,3%.

Savukārt mājokļu un sociālās atstumtības seku mazināšanai ES vidēji izmaksāti 4,2% no visas kopējās pabalstu summas. Lielākais šo pabalstu īpatsvars bija Kiprā (8,4%), bet mazākais - Polijā (0,8%). Latvijā šiem pabalstiem atvēlēti 1,2% no kopējiem pabalstu izdevumiem, Lietuvā tie bija 2,3%, bet Igaunijā - 1,1%.

Izdevumus sociālajai aizsardzībai veido tēriņi sociālajiem pabalstiem, administratīvajām izmaksām un citiem mērķiem, kas saistīti ar sociālās aizsardzības programmām.