Četrās vietās Latvijā naktī labāk būt veselam

Nakts brigādes likvidētas Alsungā, Ezerē Saldus novadā, Rundēnos Ludzas novadā un Viesītē. Šejienes iedzīvotājiem nakts laikā ātrie jāgaida ierodamies no tuvākās pilsētas. Vēl vairākās vietās (Dobelē, Valmierā, Jūrmalā un citur) nakts brigāžu skaits samazināts.

Neesot nekas jauns

NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša "Kas Jauns Avīzei" teic, ka kopš 2009. gada, vērtējot datus un operatīvo situāciju, dienests jau ir veidojis dienas brigādes. “Tātad dienas brigāžu veidošana nav nekas jauns, un šādas brigādes jau sen strādājušas gan Jelgavā, Nīcā, gan Rīgā un citviet. Šogad līdz šim esošajām 18 dienas brigādēm, kuras bija izveidotas iepriekšējos gados, piepulcējušās vēl 19 visā Latvijā,” stāsta Bukša.

Kopumā NMPD visā valstī strādā vairāk nekā 150 diennakts un 37 dienas brigādes (dienas brigādes ir Rēzeknē, Daugavpilī, Viļānos, Rundēnos, Alsungā, Ezerē, Ventspilī, Rīgā, Jūrmalā, Valmierā, Balvos, Alūksnē, Smiltenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Dobelē, Viesītē, Nīcā un Krāslavā).

Naktīs brigādes mazāk tur, kur mazāk izsaukumu

Šajās vietās atsevišķām brigādēm darba laiks pielāgots operatīvajai situācijai, jo dienas laikā dienests saņem 80% no visiem izsaukumiem, bet nakts stundās izsaukumu ir četras reizes mazāk. “Mainot darba laiku mediķiem un veidojot dienas brigādes, tiek panākts, ka dienas laikā, kad saņemam visvairāk izsaukumu, dežurē vairāk brigāžu, nakts stundās, kad izsaukumu ir būtiski mazāk, attiecīgi tiek plānots arī mazāks brigāžu skaits,” klāsta Bukša.

Mediķu deficīts

Dienas brigāžu veidošanas iemesls gan ir darbinieku trūkums, jo rodas grūtības nokomplektēt brigādes, neslēpj Bukša. Laukos ir vietas, kur jau šobrīd mediķi nedzīvo, un brigādes darbu tur nodrošina mediķi, kuri uz dežūru dodas no attālākām pilsētām.
“Ja ir izšķiršanās mediķu trūkuma dēļ slēgt kādā vietā brigādi vispār vai darīt visu, lai tā dežurē vismaz dienas laikā, kad izsaukumu ir visvairāk, lēmums ir nepārprotams un pacientu interesēs,” saka Bukša. Kopš vasaras izdevies saglabāt līdzšinējo brigāžu pārklājumu 103 vietās visā Latvijā. “Darba organizācijas izmaiņas mums devušas iespēju no 1. decembra izveidot vēl vienu jaunu papildu dienas brigādi, kas dežurē Talsos,” piebilst Bukša.

Pie lauciniekiem ilgākā laikā

Tomēr vietā jautājums, kā šīs izmaiņas ietekmē ierašanās laiku pie pacientiem. Ministru kabineta noteikumi jau tagad ir diskriminējoši pret lauciniekiem, proti, ātrajiem uz neatliekamiem izsaukumiem (kas, pēc zvanītāja sniegtās informācijas, liecina par dzīvībai un veselībai kritisku stāvokli) 75% gadījumu republikas pilsētās jāierodas 12 minūtēs, novadu pilsētās – 15 minūtēs, lauku teritorijās – 25 minūtēs.
Bukša mierina, ka vietas, kurās izveidotas tikai dienas brigādes, izraudzītas rūpīgi: “Lielākoties šajos punktos izsaukumu skaits nakts laikā ir ļoti zems vai arī nakts laikā vienu vai divus izsaukumus apkalpoja vairākas dežurējošās mediķu brigādes. Piemēram, pirms pārmaiņām bija vietas, kur divas brigādes nakts laikā apkalpoja tikai vienu izsaukumu, bet pēc izmaiņām dežurē viena brigāde, kas arī reaģē uz šo izsaukumu.”
Lēmums par dienas brigāžu veidošanu esot balstīts datos, nevis pieņēmumos. “Dienests analizēja gan izsaukumu intensitāti un tajos pavadīto laiku, gan brigādes nokļūšanas iespējas pie pacienta un līdz slimnīcām. Neatliekamā medicīniskā palīdzība iedzīvotājiem tiek un tiks sniegtā gan dienā, gan naktī, tāpat kā līdz šim,” norāda Bukša.

Joprojām tikpat ātri

Operativitāte nav mainījusies, brigādes uz neatliekamiem izsaukumiem ierodas līdzīgā laikā kā līdz šim. Proti, no jūlija līdz septembrim uz neatliekamiem izsaukumiem laukos mediķi ieradušies tikpat ātri kā šajā periodā pērn – vidēji 16,7 minūtēs. Pilsētās – vidēji 9,1 minūtē, kas ir tikai par dažām sekundēm ilgāk. Uz zemas prioritātes izsaukumiem, kas nav neatliekami, brigāde var ierasties arī divu līdz četru stundu laikā (biežākās situācijas – akūta vīrusa saslimšana ar paaugstinātu temperatūru, paaugstināts asinsspiediens hroniskas slimības gadījumā, hroniskas muguras sāpes). “Daudzos gadījumos, kad nav neieciešama brigādes nosūtīšana, dispečercentrā zvanītāju novirzām konsultācijas saņemšanai vai ieteikumiem, kur šādās situācijas pašam vērsties pēc palīdzības,” piebilst Bukša.

Par izsaukšanu paģirās 56 eiro

Pēdējo desmit gadu laikā četras reizes cēlusies maksa par nepamatotu NMPD izsaukšanu. 2008. gadā tā bija 10 latu (14,2 eiro), bet novembra beigās valdība noteica 56,56 eiro maksu iepriekšējo 40 eiro vietā (ārzemniekiem, kuri nesaņem Latvijas valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, divreiz vairāk).
NMPD savā "Facebook" lapā aprakstījis vairākus gadījumus, kad ātrie izsaukti nepamatoti: “Mēs gribam paspēt laikā pie visiem, kuru dzīvības ir jāglābj. Taču mums ir liels risks nepaspēt, ja neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi tiek izsaukti uz pēkšņi elpošanas traucējumi, nevar paelpot, bet adresē konstatējam, ka jaunam vīrietim ir stipras iesnas, ja citā izsaukumā izrādās, ka galva plīst pušu pēc nakts jautrās ballītes, bet vēl citā, ierodoties uz spēcīgu asiņošanu, izrādās, sievietei mēnešreižu laikā beigušās higiēniskās paketes, vai kādā citā izsaukumā nākas skaidrot, kā pareizi ārstēties un lietot zāles, ja esi apaukstējies un ir temperatūra.”

Tās ir reālas situācijas, katrā vajadzīga noteikta veida palīdzība vai padoms, taču ne ārkārtas dienesta ierašanās. Jo īpaši, ja ir dienas vidus, strādā ģimenes ārsti, veselības centri, kursē sabiedriskais transports, var palūgt palīdzību kaimiņiem vai paziņām, ja vajag transportu vai no aptiekas zāles atvest.
“Ir vērts aizdomāties, vai šādos brīžos, izsaucot neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kāda cita cilvēka dzīvība netiks apdraudēta,” aicina mediķi. Katru dienu ir apmēram 12 izbraukumi, kuri pat aiz matiem nav pievelkami pie kategorijas neatliekamie.

Dzīvības glābšanai ir viss vajadzīgais

Der arī zināt, ka šādās reizēs ātrie neko daudz nepalīdzēs – viņu somās nav plāksteru vai vienkāršo zāļu, piemēram, baldriāna pilienu. Ilze Bukša atklāj: “Brigādes rīcībā izsaukumos nebūs plāksteru vai medikamentu, kas nopērkami aptiekās vai kam būtu jābūt mājās pirmās palīdzības aptieciņā, jo tie nav paredzēti neatliekamām un dzīvību apdraudošām situācijām. NMPD brigādes aprīkojumā ir viss, lai glābtu dzīvības – veiktu atdzīvināšanu, ja apstājusies sirdsdarbība un elpošana, lai palīdzētu infarkta, insulta vai citu pēkšņu un dzīvībai bīstamu saslimšanu gadījumos, mediķiem ir viss, lai mašīnā varētu pieņemt dzemdības.”

Brigādes rīcībā ir tāds aprīkojums un medikamenti, kas ļauj, piemēram, stabilizēt cietušā stāvokli pēc avārijas, elektrotraumas, apdegumiem, saindēšanās, kritiena no liela augstuma vai cita negadījuma, kad gūtas smagas traumas. Ātrie steigsies glābt, ja cilvēks ir sadurts, gaterī nozāģēta plauksta, siena presē ierauta un sadragāta roka...  “Brigādes rīcībā ir viss, kas vajadzīgs dzīvību glābšanai, un no šī aprīkojuma nekas nav izņemts,” uzsver Bukša.