Gandrīz puse iedzīvotāju pēdējā gada laikā kavējuši rēķinu apmaksu
Latvijā 45% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir kavējuši rēķinu apmaksu, kamēr Lietuvā rēķinu apmaksu pēdējā gada laikā kavējuši 39% iedzīvotāju, bet Igaunijā - 32%, pavēstīja kredītu pārvaldības kompānijā "Intrum", atsaucoties uz kompānijas veiktās aptaujas datiem.
Vienlaikus aptaujā secināts Eiropā lielākais iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējā gada laikā vienu vai vairākas reizes ir kavējuši rēķinu apmaksu, ir Grieķijā - 66%.
Pēc aptaujas datiem, lai nomaksātu rēķinus, liela daļa iedzīvotāju aizņemas naudu ne tikai no finanšu iestādēm, bet arī no draugiem un radiniekiem. Eiropā kopumā gandrīz 40% aizdod naudu draugiem un ģimenei, tostarp Latvijā pēdējā gada laikā 42% iedzīvotāju ir aizdevuši naudu draugiem un ģimenei, kamēr Lietuvā - 39%, bet Igaunijā - 44%.
Vienlaikus "Intrum" pārstāvji atzīmēja, ka 2018.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu to Eiropas iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ik mēnesi ir izdevies ietaupīt naudu, ir palielinājies no 50% līdz 59%, kamēr to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem bijis nepieciešams aizņemties, lai nomaksātu rēķinus, ar katru gadu pieaug, šogad sasniedzot 20%.
Aptaujas dati arī atklāj, ka Latvijā kopš pagājušā gada ir samazinājusies vidējā summa, kādu iedzīvotāji pēdējo sešu mēnešu laikā ir aizņēmušies, lai samaksātu rēķinus, proti, no 402 eiro 2017.gadā līdz 325 eiro 2018.gadā, kamēr Lietuvā un Igaunijā tā ir palielinājusies. Lietuvā vidējā summa, kādu iedzīvotāji pēdējo sešu mēnešu laikā ir aizņēmušies, pieaugusi no 447 eiro 2017.gadā līdz 518 eiro 2018.gadā, bet Igaunijā - no 720 eiro 2017.gadā līdz 965 eiro 2018.gadā.
"Intrum" pārstāvji minēja, ka tajā pašā laikā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums Eiropas Savienībā 2017. un 2018.gadā atspoguļojās arī mājsaimniecību ietaupījumos. Latvijā ik mēnesi uzkrājumus veic 42% iedzīvotāju, ikmēneša ietaupījumi pieaugot vairāk nekā 2,5 reizes - no 44 eiro 2017.gadā līdz 118 eiro 2018.gadā. Vienlaikus Lietuvā 55% iedzīvotāju katru mēnesi spēj ietaupīt, ikmēneša ietaupījumam palielinoties no 67 eiro 2017.gadā līdz 174 eiro 2018.gadā, savukārt Igaunijā 62% iedzīvotāju katru mēnesi spēj ietaupīt, mēneša ietaupījumu apmēram palielinoties no 94 eiro 2017.gadā līdz 201 eiro 2018.gadā.
"Mūsu ikdienas pieredze un secinājumi šajā aptaujā liecina, ka finanšu disciplīna nav tikai Latvijas iedzīvotāju problēma, un arī lielākajā daļā Eiropas valstu iedzīvotāji atzīst nepieciešamību vairāk izglītot gan sevi, gan bērnus, lai varētu veikt finansiāli pareizas izvēles. Tā ir gan patērētāju pašu, gan arī finanšu nozares un uzņēmumu kopīga atbildība rīkoties ilgtspējīgi un izglītot patērētājus, lai nenonāktu finanšu grūtībās vai arī godprātīgi un atbildīgi risināt tās, ja šāda situācija jau ir iestājusies," sacīja "Intrum" vadītāja Baltijas valstīs lva Valeika.
Aptaujā, kas veikta 2018.gada septembrī, piedalījās 24 398 respondenti vecumā no 18 līdz 65 gadiem 24 Eiropas valstīs.
