Prezidents valdības veidošanu uztic Gobzemam

Valsts prezidents Gobzemam arī dod divas nedēļas laika, lai viņa veidotā valdība varētu iegūt vairākuma atbalstu, būtu zināmi ministri un jaunās valdības paveicamie galvenie darbi. Prezidents piebilda, ja gadījumā tas neizdosies, tad Gobzema nomināciju atsauks, bet viņš cer, ka partijas spēs panākt vienošanos par jaunas valdības izveidi.

Vējonis pauda, ka partijas nevarēja viņu iepriecināt, piedāvājot iespējamo vairākuma modeli. Līdz ar to viņš pieņēmis lēmumu, vadoties no tā, ka jau iepriekš bija minēti trīs potenciālie premjera amata kandidāti, un vienam jau bija dots mēģinājums izveidot valdību. Līdz ar to šodien prezidents izvēlējies starp diviem atlikušajiem kandidātiem - Gobzemu un Arti Pabriku (AP).

Ja Gobzemam neizdosies izveidot valdību, tad prezidents lemšot par risinājumu rīcībspējīgas valdības izveidei. "Ceru, ka Saeimā pārstāvētās politiskās partijas strādās, tiksies, diskutēs un arī premjera kandidāts pārliecinās tās par atbalstu, un mēs nonāksim līdz valdībai," teica Vējonis.

Sīkākus komentārus prezidents pagaidām nesniedza.

Gobzems norādīja, ka valdību veidos ar apziņu, lai valsti un cilvēkus padarītu par vienotu kopumu, lai "valsts pagrieztos ar seju pret cilvēkiem un cilvēki pagrieztos ar seju pret valsti". Politiķis pateicās par Valsts prezidenta drosmi, piešķirot viņam nomināciju premjeram amatam.

Gobzems solīja, ka visu savu atlikušo mūžu darīs visu iespējamo, lai Latvijas tauta dzīvotu pārticībā, saticībā un lai Latvija uzplauktu.

"KPV LV" parlamenta vēlēšanās ieguva otro vietu ar 14,25% vēlētāju atbalstu un 16 deputātu vietas 13. Saeimā.

Gobzems būs otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģinās izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu Jaunās konservatīvas partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.

Politiķiem pagaidām nav izdevies vienoties par topošo valdību un pat koalīcijas sastāvu. Valdības veidošanas sarunās iesaistīti seši politiskie spēki - "KPV LV", JKP, "Attīstībai/Par!", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī "Jaunā Vienotība" (JV).

JKP uzsver, ka valdībā nesadarbosies ar ZZS, tāpēc piedāvāja veidot piecu partiju koalīciju. Pārējiem politiskajiem spēkiem gan nav būtisku iebildumu pret ZZS iekļaušanu valdībā.

Vēl nav zināms, vai Gobzems saņemtu pielaidi valsts noslēpumam. Satversmes aizsardzības birojā (SAB), kurš veica priekšpārbaudes par trim premjera amata kandidātiem, iepriekš informēja, ka attiecībā uz vienu no kandidātiem ir nepieciešama papildus pārbaude, jo viņam iepriekš nav bijusi izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Šis kandidāts ir Gobzems.

Gobzems iepriekš pauda pārliecību, ka viņš saņems pielaidi valsts noslēpumam un ka šajā jautājumā "viss būs kārtībā". Komentējot to, ka par Arti Pabriku (AP) un Bordānu jau tagad atzīts, ka viņi būtu gatavi saņemt pielaidi valsts noslēpumam, Gobzems norādīja, ka pašlaik šajā jautājumā "norisinās normāls process", jo abi pārējie politiķi jau iepriekš kā ministri ir saņēmuši pielaidi valsts noslēpumam.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2003. gadā Gobzems vien 25 gadu vecumā tika iecelts par Maksātnespējas administrācijas direktoru. Līdz tam bijis Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja vietnieks, Tieslietu ministrijas padotībā esošo iestāžu departamenta direktors. Pirms kļūšanas par Maksātnespējas administrācijas direktoru darbojies arī Maksātnespējas likuma izstrādes darba grupā.

Gobzems 2008. gadā bija organizācijas "Sabiedrība citai politikai" Tieslietu darba grupas vadītājs un valdes loceklis, bet 2009. gadā no tās izstājies. "Sabiedrība citai politikai" vēlāk bija viena no "Vienotību" veidojošām organizācijām. Savukārt 2013. gadā Gobzems paziņojis, ka nolēmis iesaistīties politikā un piedalīties Saeimas vēlēšanās no toreiz topošās partijas "Latvijas attīstībai".

Savulaik strādājis arī pazīstamā advokāta Romualda Vonsoviča birojā, bet 2008. gadā tika izveidots Gobzema birojs. Savukārt kā advokāts plašāku atpazīstamību Gobzems iemantojis pārstāvot cietušo pusi Talsu traģēdijas lietā, savukārt pāris gadus vēlāk Zolitūdes traģēdijas lietā.