Bondars sola rast skaidrību par nākamā gada budžetu

Komisija par nākamā gada budžeta jautājumiem plāno diskutēt nākamnedēļ, 28.novembrī.

Komisija aicinājusi Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjus sniegt deputātiem informāciju par jautājumiem, kas trešdien tika izskatīti arī valdībā.

Bondars uzsvēra, ka komisija meklēs risinājumus situācijai, "jo neviens Latvijas iedzīvotājs nedrīkst ciest no tā, ka vēl nav pieņemts 2019.gada valsts budžets".

Savukārt otrdien, 27.novembrī, komisijas pārrunās jautājumus saistībā ar finanšu tirgu.

Kā ziņots, valdība aicinās parlamentu pieņemt likuma grozījumus 2019.gada budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ radušos problēmu risināšanai.

Ministru kabineta sēdes laikā valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka, ņemot vērā ieilgušo jaunās valdības veidošanas procesu, 2019.gada budžets šogad netiks pieņemts, tāpēc nākamo gadu nāksies iesākt ar tā dēvēto pagaidu budžetu.

Tāpēc valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) ziņojumu par to, kā risināt problēmjautājumus, kas saistīti ar jomām, kuru finansēšanai budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ patlaban nav paredzēts nepieciešamais finansējuma pieaugums, piemēram, nodrošināt plānoto pensiju pieaugumu, pedagogu atalgojuma pieaugumu, mediķu un tieslietu sistēmas darbinieku atalgojuma pieaugumu atbilstoši Satversmes tiesas lēmumiem, kā arī nodrošināt Valsts prezidenta atalgojumu.

Minētās problēmas rosināts risināt ar grozījumiem Likuma par budžetu un finanšu vadību 15.pantā kas ministrijas ieskatā nerisina vairākus būtiskus aspektus, kas būtu jāņem vērā, plānojot pagaidu budžetu.

Ir plānots atteikties no principa, ka budžeta nepieņemšanas gadījumā nākamā gada budžeta izdevumi mēnesī nevar pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas. Tā vietā likumā rosināts noteikt, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus, pieļaujot korekcijas, kas nodrošina iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu un realizēto politiku, tai skaitā pieņemto normatīvo aktu, finansēšanu.

Likuma grozījumi arī paredz, ka netiks apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiks veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Likuma grozījumi arī paredz turpināt iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšanu, nodrošināt spēkā esošo normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpildi.

Ar likuma grozījumiem arī noteikts, ka tiek apstiprināti mērķdotāciju un dotāciju finansējuma sadales, kā arī aizņēmumu un galvojumu, kas nepārsniedz iepriekšējā saimnieciskā gada līmeni, izsniegšanas nosacījumi, lai nodrošinātu pašvaldībām stabilu funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu. Tāpat paredzēts nodrošināt izdevumus valsts parāda saistību izpildei saskaņā ar spēkā esošo līgumu noteikumiem.