Jurašs: amati būtu jāpamet Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras un KNAB vadītājiem
Patlaban gandrīz katrā tiesībsargājošajā iestādē ir izveidota atsevišķa nodaļa, kas izmeklē korupcijas noziegumus, taču pareizāk būtu šo darbu centralizēt vienā iestādē, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" (LA) paudis viens no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderiem, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks Juris Jurašs, kurš ticis minēts arī kā viens no iespējamajiem JKP iekšlietu ministra amata kandidātiem.
Intervijā laikrakstam Jurašs atkārtojis JKP jau iepriekš pausto viedokli, ka drošības iestāžu Latvijā ir pārāk daudz un to funkcijas bieži pārklājas. Piemēram, Juraša skatījumā, Satversmes aizsardzības biroju un Drošības policiju (DP) varētu apvienot.
JKP pārstāvis intervijā LA skaidrojis, ka patlaban gandrīz katrā resorā ir izveidots savs antikorupcijas kantoris, piemēram, Iekšlietu ministrijā (IeM) tas ir ministra pārraudzībā esošais Iekšējās drošības birojs, sava struktūrvienība konkrētajam uzdevumam izveidota arī Valsts robežsardzē, taču, pēc Juraša domām, šis darbs būtu jādara KNAB. "KNAB veidoja kā specializētu centrālo iestādi, kas cīnītos ar kukuļņemšanu. Tagad pilnīgi no lieka radīt paralēlas struktūras, kas izmeklēs tikai resoriskos noziegumus. Tā šķērdē finanšu resursus un kadrus," uzskata JKP pārstāvis.
"Kaut pusi no IeM biroja štata pieliktu KNAB - rezultāti nebūtu sliktāki, kompetence būtu apvienota. Finanšu ministrijā - VID pretkorupcijas "armiju", to daļu, kas attiecas uz izmeklēšanu, operatīvos darbiniekus nodotu KNAB - arī būtu spēka koncentrācija pašdarbības vietā. Tā dažādi dienesti darbojas uz savu roku, un arī Valsts policijai neviens nav atņēmis tiesības jebkurā amatvietā izmeklēt ar kukuļošanu saistītus noziegumus. Korupciju tiešām definē starp lielākajiem valsts drošības apdraudējumiem. Ja nerunājam par blēdīgu ceļu policistu vai būvinspektoru, bet korumptantiem augstākajā līmenī - kāpēc lai lietas neizmeklētu spēcīga valsts drošības iestāde?" vaicā Jurašs.
Viņš skaidro, ka šāds modelis - centralizēta korupcijas noziegumu izmeklēšana - darbojas Igaunijā, kur līdz ar to iestādes "nevis neveselīgi konkurē, intrigo, slēpj informāciju, bet vienotiem spēkiem kopdarbībā profesionāli veic pienākumus".
Jurašs intervijā norāda, ka JKP neuzstāj uz konkrēto pārveidojumu, bet noteikti grib efektivizēt struktūras, kas cīnās pret korupciju, un valsts drošības instances. "Līdzšinējais darbs nav apmierinošs, jo cik un kāda līmeņa spiegus "izcēluši" igauņi, kamēr mūsējo tīklos iekrituši pensionāri ar sadzīviskas dabas pārkāpumiem. Arī DP lietvedībā nezinu nosaukt nozīmīgas atklātas lietas," laikrakstam izsakās JKP pārstāvis.
Jurašs kā iespējamais iekšlietu ministra amata kandidāts uzskata, ka amati būtu jāpamet Augstākās tiesas, Ģenerālprokuratūras un KNAB vadītājiem. Viņi neesot piemēroti šiem amatiem, jo "novērojamas dažas pazīmes pie varas esošo partiju apkalpošanai".
Kā ziņots, JKP jaunās valdības darba plāna sadaļā "Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara" pausta apņemšanās padarīt efektīvāku drošības iestāžu darbu. Tāpat JKP rosina izveidot atsevišķu tiesu specializāciju ekonomisko un finanšu noziegumu jomā, stiprināt tiesu priekšsēdētāju un virsprokuroru nozīmi un atbildību. Pēc politiķu domām, nepieciešams paaugstināt tiesnešu kvalifikāciju un specializāciju un plašāk izmantot ārpustiesas strīdu izskatīšanas veidus: šķīrējtiesas un mediāciju. JKP arī atbalstītu sīko noziegumu dekriminalizāciju.
