Kaimiņš Bordānam atklājis, kādus amatus KPV LV vēlētos viņa vadītā valdībā

Vaicāts par to, kurus ministru posteņus "KPV LV" vēlas ieņemt, partijas līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš žurnālistiem sacīja, ka sarunā ar Valsts prezidenta aicināto Ministru prezidenta amata kandidātu Jāni Bordānu (JKP) partija ir nosaukusi savas prioritātes, kas politiskajam spēkam ir svarīgas.

Kaimiņš gan neatklāja, kādus ministru posteņus politiskais spēks vēlas ieņemt valdībā, sakot, ka "tas ir Bordāna ziņā, kuram vēl jārunā ar citām partijām".

"KPV LV" arī neesot atkāpusies no principa par ministriju skaita samazināšanu, teica Kaimiņš, piebilstot, ka tas gan nenotiks mēneša laikā, "bet tas notiksies".

Politiķis uzsvēra, ka "KPV LV" ir vienots redzējums un absolūts atbalsts Bordānam kā premjera amata kandidātam. Viņaprāt, abām partijām ir vienots redzējums par valdības veidošanas procesu.

Politiķis norādīja, ka vēlētājiem ir apsolījis, ka "KPV LV" strādās "elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes likvidēšanas valdībā", kāds arī ir paredzēts Bordāna Ministru kabinets.

Vaicāts, vai atbalsta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atstāšanu ārpus koalīcijas, Kaimiņš norādīja, ka tas ir Ministru prezidenta kandidāta ziņā. Arī tad, ja Bordāns ar ZZS nesastrādāsies, "KPV LV" būs gatava strādāt viņa vadītā valdībā, apliecināja politiķis.

Ja citi politiskie spēki arī aktīvi ies uz sarunām, tad valdība varētu būt izveidota uz Latvijas simtgades svinību laiku, pauda "KPV LV" līdzpriekšsēdētājs.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicinājis Bordānu divu nedēļu laikā izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu premjera kandidātu veidot valdību.

Prezidents sagaida, ka ar viņu tiks saskaņoti iespējamie ārlietu un aizsardzības ministru kandidāti.

Bordāns ir par 80% pārliecināts, ka viņa veidoto valdību apstiprinās, pēc tikšanās ar Vējoni viņš atzina žurnālistiem. Tomēr viņš uzreiz piebilda, ka jaunās valdības veidošanā nesadarbosies ar ZZS.

Bordāns ir vienīgais, kurš līdz šim ir piedāvājis konkrētu koalīcijas modeli ar ministru amatu sadalījumu tajā, koalīcijā neiesaistot ZZS un "Saskaņu". JKP pirmajā piedāvājumā sev vēlējās premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.

Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai AP tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls. Par parlamenta priekšsēdētāju gan jau ir kļuvusi "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāve Ināra Mūrniece.

Atbilstoši JKP pirms pāris nedēļām izteiktajam piedāvājumam trīs ministrijas pienāktos arī VL-TB/LNNK, kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem. Partijai "KPV LV" JKP bija iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet "Jaunajai Vienotībai" - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.

Ārlietu ministra amatā JKP gribēja redzēt "neitrālu profesionāli" - bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu visas koalīcijas partijas kopā.

JKP Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā. 13.Saeimā kopumā darbosies septiņas frakcijas. Vislielākā frakcija - 23 deputāti - ir "Saskaņai", JKP un "KPV LV" pārstāvēs pa 16 deputātiem, AP un VL-TB/LNNK - pa 13, ZZS - 11, bet "Jaunajai Vienotībai" – astoņi.

Valdības veidošanas sarunās līdz šim bijuši iesaistīti visi politiskie spēki, izņemot "Saskaņu".

Iniciatīvu gan bija uzņēmušās "KPV LV", JKP un AP. Katrs no šiem politiskajiem spēkiem piedāvāja arī savu premjera amata kandidātu - "KPV LV" premjera amatam nominēja Aldi Gobzemu, JKP - Bordānu, bet AP - Arti Pabriku.

Politiķi pagaidām nav vienojušies par topošo valdību un pat koalīcijas sastāvu. Tāpat sarunās nebija iezīmējies konkrēts premjera kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas.