Būtiski ierobežos audžuģimenēs esošu bērnu adopciju uz ārvalstīm

Šobrīd ārvalstu adoptētāji var adoptēt arī bērnu, kurš atrodas audžuģimenē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt pienācīgu adoptējamā audzināšanu un aprūpi ģimenē. Savukārt jaunā Adopcijas kārtība ārzemniekiem pieļauj adoptēt bērnu no audžuģimenes tikai tad, ja adoptētāji ir šī bērna radinieki.

Tāpat kā līdz šim ārvalstnieki arī turpmāk drīkstēs adoptēt otra laulātā bērnu, bērnu no aizbildņa ģimenes, ja tas ir viņu radinieks, kā arī bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt pienācīgu adoptējamā audzināšanu un aprūpi ģimenē.

Par šo jautājumu valdības sēdē izvērsās plašas un brīžiem sakaitētas diskusijas, labklājības ministram Jānim Reiram (V) noraidot visu pārmetumus un uzsverot, ka mērķis ir katram bērnam dot iespēju būt ģimeniskā vidē.

Adopcijas aģentūras pārstāvoša zvērināta advokāte Kristīne Lemantoviča apgalvoja, ka Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos uzliek par pienākumu Latvijai laicīgi informēt par plānotām izmaiņām adopcijas politikā, ko Latvija neesot izdarījusi. Tam iebilda labklājības ministrs, aicinot parādīt, kur ir šāda prasība un piebilstot, ka Latvija sniedz pietiekami daudz informācijas.

Lemantoviča piekrita, ka Latvijas bērniem primāri ir jācenšas nodrošināt iespēja uzaugt ģimenē Latvijā, tomēr uzsvēra, ka ir liela starpība starp ģimenisku vidi, ko sniedz audžuģimene, un ģimeni. Viņa uzsvēra, ka audžuģimenes mērķis ir nodrošināt īslaicīgu aprūpi. Advokāte arī apelēja pie tā, ka ārvalstu adoptētāji biežāk izvēlas adoptēt vecākus bērnus.

Biedrības "Sistēmas bērni" pārstāve Madara Siliņa pauda viedokli, ka minētais regulējums "nekam neder", jo tas nerisina jautājumu par bērnu izvēli, kur viņi vēlas augt. Siliņa piebilda, ka audžuģimene ne vienmēr dod to, ko bērns vēlas, tāpēc bērni no audžuģimenēm nereti piekrīt tikt adoptēti uz ārvalstīm. Viņas ieskatā, nevajadzētu aizliegt adopciju no audžuģimenēm, jo tas ir bērnu tiesību aizskārums.

Savukārt Reirs uzsvēra, ka šādi pārmetumi nav pamatoti, jo adopcija uz ārvalstīm turpināsies. Ministrs piebilda, ka Labklājības ministrijas izstrādātā regulējuma mērķis ir veicināt bērnu adopciju no institūcijām, nevis audžuģimenēm.

Ministrs arī stāstīja, ka ārvalstu adoptētāji šogad no aprūpes iestādēm adoptējuši 17 bērnus, kamēr no audžuģimenēm teju 30. "Gribam pārtraukt šo nevainīgo praksi un dot iespēju katram bērnam būt ģimeniskā vidē, un, pirmkārt, tas ir nepieciešams bērnam, kas ir institūcijā," sacīja Reirs, piebilstot, ka šogad Latvijas iedzīvotāji ir adoptējuši vismaz 40 bērnus.

Līdz ar to apgalvojums, ka bērniem ar šiem noteikumiem tiks liekta ģimeniskā vide, ir pilnīgi nepamatots, teica Reirs.

Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) zināja teikt, ka Latvija ir palikusi viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kas vēl ļauj adoptēt bērnus uz ārvalstīm no audžuģimenēm.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) sēdē sacīja, ka, klausoties šajās diskusijās, viņu pārņem "dežavu sajūta". "Visi gribam palīdzēt [..], bet ir sajūta, ka kaut kas pie šī galda paliek nepateikts," viņš sacīja.

Ministrs norādīja, ka pirms neilga laikā Saeimas komisijas sēdē par internātskolu reorganizāciju varēja dzirdēt "sirdi plosošus" stāstus par to, ka bērni tās dēļ "paliks uz ielas". Tikmēr vairāku internātskolu gadījumā pēkšņi esot parādījusies informācija par uz ārzemēm izbraukušiem bērniem, kas viņam raisījis jautājumus.

Šadurskis sacīja, ka diez vai, reorganizējot skolu, "visi sadevušies rokās un devušies uz ārvalstīm". "Manuprāt, viņi sen jau dzīvo citā valstī," teica ministrs, gan piebilstot, ka šī informācija vēl ir jāpārbauda.

Pēc LM informācijas, kopumā patlaban Adopcijas reģistrā iekļauti 1286 bērni, no kuriem 875 jāmeklē adoptētāji.