Apsver iespēju ieviest kriminālatbildību par atteikšanos no alkohola ekspertīzes ar tiesībām braucošiem šoferiem
Latvijā, iespējams, nepieciešams ieviest kriminālatbildību ar tiesībām braucošiem autovadītājiem par atteikšanos no alkohola ekspertīzes, atzina Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz, ka par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai autovadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, naudas sodu no 1200 līdz 1400 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem. Savukārt, ja autovadītājam nav tiesības un viņi atsakās no ekspertīzes, tad jau iestājas kriminālatbildība.
Ņemot vērā, ka valsts plāno atteikties no administratīvā aresta, bet varētu ieviest kriminālatbildību par braukšanu virs 1,5 promiles, tad jau tagad būtu jādomā kā efektīvi sodīt autovadītājus, kuri ar spēkā esošām autovadītāja tiesībām izvairīsies no ekspertīzes veikšanas. Viens no risinājumiem par šādām darbībām varētu būt kriminālatbildības noteikšana, norādīja Krapsis.
"Ja būs ieviesta kriminālatbildība par braukšanu virs 1,5 promiles, tad var izveidoties situācija, ka pamatīgi iereibuši autovadītāji vēloties izvairīties no kriminālatbildības atteiksies no ekspertīzes, lai tikai saņemtu maigāku sodu," norādīja Krapsis.
Kopumā Valsts policija atbalsta kriminālatbildības noteikšanu par braukšanu virs 1,5 promiles, jo dzērājšoferu skaits neskatoties uz vairākus gadus spēkā esošo administratīvo arestu joprojām ir liels un "uz katra stūra" policistus nav iespējams izvietot. VP informācija liecina, ka šogad par braukšanu reibumā aizturēti 2858 autovadītāji. Pērn kopumā aizturēti 3799 autovadītāji, 2016.gadā - 4039 šoferi, bet 2013.gadā 4259 autovadītāji. Visbiežāk tiek aizturēti autovadītāji, kuri braukuši vairāk nekā 1,5 promiļu reibumā. Pārsvarā reibumā brauc vīrieši, norādīja Krapsis.
Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskā komisija nesen konceptuāli vienojās, ka ir nepieciešams paredzēt kriminālatbildību šoferiem, kuri vada automašīnu, esot vairāk nekā 1,5 promiļu alkohola reibumā.
Šīs izmaiņas saistītas ar galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīto Administratīvās atbildības likuma projektu, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu izskatīšanā. Līdz ar likumprojekta pieņemšanu notiks atteikšanās ar no administratīvā aresta piemērošanas.
Juridiskā komisija aicināja TM, Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju līdz nākamā gada 1.maijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā projektu Krimināllikuma grozījumiem.
Tieslietu ministrija atbalsta atsevišķu pārkāpumu, kas ir saistīti ar automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, ja alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promili, kriminalizēšanu. Izstrādājot jauno regulējumu, ir svarīgi nodrošināt, ka personām netiks piemēroti vieglāki sodi nekā tas ir pašlaik, norāda ministrijā.
TM vērš uzmanību, ka pēc jaunā Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās dzērājšoferim varēs konfiscēt transportlīdzekli - pašlaik šādas iespējas nav.
