No pavāra par likumsargu. Kā dzīvo Rīgas priekšzīmīgākais policists Rolands

Ar Rolandu tiekamies sporta kompleksā "Ķeizarmežs". Inspektors dod norādījumus instruktoru vienības darbiniekiem, viņa balss ir stingra, un tajā dzirdama neapgāžama pārliecība. Kaut gan topošie kārtībnieki ir labā fiziskā formā, dažs labs pat galvas tiesu garāks par pašu inspektoru, visi bez vārda runas paklausīgi izpilda rīkojumus un izspēlē dažādas tuvcīņas epizodes.

No pavāra par policistu

“Ar vārdiem sajūtas ir grūti aprakstīt, bet ir liels gandarījums, ka tiec novērtēts. Tas apliecina, ka esmu savā vietā,” saka Rolands.

Rolands jau bērnībā teicis tēvam, ka kļūšot par policistu, tomēr pēc vidusskolas apguvis pavāra profesiju: “Tajā laikā man likās, ka būtu interesanti strādāt uz kuģa par pavāru – apceļot visu pasauli. Tad parādījās mīlestība, tā tas kuģis atkrita.” Iegūtās pavāra iemaņas noderējušas, strādājot uzņēmumā "Globuss grupā" un "Baltic Beach Hotel ".

“Sapratu, ka tas galīgi nav man. Bija interesanti, bet tie sviedri netika novērtēti. Vismaz toreiz, kā ir tagad, nezinu,” atminas Krieviņš, kurš tagad agrāko arodu liek lietā tikai svētkos. Viņš sapratis, ka vēlas būt militarizētā struktūrā, un, pirms kļuvis par policistu, strādājis miesassargu aģentūrā "Bodyguard-Agency".

Par likumsargu Rolands kļuva 2009. gadā, sācis ar patrulēšanu pie skolas. Policijā darīts gandrīz viss – braukts auto patruļās, strādāts administratīvajā grupā un dežūrdaļā. Tagad kā vecākais instruktors savu pieredzi nodod jaunajiem, viņus apmācot.

“Īsumā mans uzdevums ir būt par paraugu visiem policijas darbiniekiem. Man visu laiku jādomā līdzi, kas ir aktuāls, ko nepieciešams Rīgas Pašvaldības policijā pilnveidot,” skaidro Rolands.

Apmācībās stingrs

“Mums jaunie pretendenti jānovērtē arī psiholoģiski, tāpēc es pirmajās tikšanās reizēs noteikti nebūšu draudzīgs,” atklāj inspektors.

Rolanda kolēģi sakot, ka no malas viņš izskatās pēc bargā veča, bet pats policists tam īsti nepiekrīt: “Visi mēs esam cilvēki. Mana nostāja – darbs ir darbs, ārpus darba mēs esam čomi, un viss ir kārtībā.”

No apmācāmajiem Rolands sagaida tikai disciplīnu un paklausību, taču ir gatavs arī uzklausīt kritiku par savu darbu. Tai, protams, jābūt pamatotai.

“Es no jaunajiem nekad neprasu kaut ko pārdabisku. Varbūt mazliet augstāk to latiņu uzlieku, ar domu, lai redzētu viņu mērķus un motivāciju. Vai viņi tiešām grib un var, vai viņi nāk uz šejieni tikai tāpēc, ka nekur citur nepaņēma,” uzsver Rolands.

Jūt, kurš būs labs policists

Pateikt, kurš no jaunajiem būs labs policists, ir grūts, bet iespējams uzdevums: “Vai pretendents ir mērķtiecīgs un tiešām gribēs būt par profesionālu policijas darbinieku vai arī nebūs profesionāls un vienkārši nēsās formu kā pakaramais – to es varu pateikt.”

Krieviņš atzīst, ka šad tad mēdz kļūt nedaudz garlaicīgi: “Reizēm pietrūkst komunikācijas ar tautu, varbūt adrenalīna kā brīdī, kad brauc uz izsaukumu un nezini, kas sagaida.” Tomēr Rolands ir pārliecināts, ka ar viņa palīdzību uz ielām būs vairāk labu policistu.

“Es arī izeju ielās ar saviem kolēģiem, veicu sabiedriskās kārtības sargāšanu lielos pasākumos, tā ka visu laiku kabinetā nesēžu,” piebilst Rolands.

Adrenalīnu iegūst sportojot

Kad kļūst garlaicīgi vai vajag vienkārši izvēdināt galvu, Rolands sporto. Pēdējā laikā aizrāvusi viņu kalnu riteņbraukšana: “Tas nav viegls sporta veids, grūtības pārvarēt ir smagi, ļoti jācīnās ar sevi. Katrā trasē sevi pierādi no jauna.”

Reizēm ir labi vienkārši paskriet pa mežu. “Vēl vismaz reizi nedēļā cenšos aiziet uz tuvcīņu, tur smadzenes pilnībā atslēdzas. Svaru zāles man īpaši nepatīk, vairāk izturības treniņi, kur sevi visu laiku vajag pierādīt.”

Mājās gaida huligāns

Mājās pēc darbadienas inspektoru gaida sieva, divgadīgā meita un kaķis Bonis. “Mazs huligāns, it sevišķi naktīs, kad neļauj saimniekiem gulēt. Bet mēs esam jau pieraduši, ģimenes loceklis tomēr, uz viņu dusmoties nevar,” smej Rolands.

Pildot darba pienākumus, pēdējais vārds pieder inspektoram, taču mājās tā gluži nav: “Mums ir demokrātija, bet arī – kā kurā situācijā. Nebūs tā, ka es pateikšu un tā arī būs. Ģimenē tomēr tiek uzklausītas abas puses, izteikts viedoklis, tad mēs mēģinām nonākt pie kompromisa.”

Visu laiku labā formā

Uz jautājumu, kas padara par labu policistu, Rolands aizdomājas: “Labam policistam vienmēr jābūt formā, ne tikai fiziski, bet arī galvai jābūt skaidrai.” Turklāt jāzina katrs administratīvais akts un likums, jābūt lietas kursā par izmaiņām.

Tas nav viegli: “Jābūt mērķtiecīgam, jāpilnveido prasmes un iemaņas, jābūt pieredzei. Par profesionālu policijas darbinieku nevar piedzimt, lai par tādu kļūtu, jāveic daudz smaga darba.”

Alekss Pjats/Foto: Rojs Maizītis