Latviešu glezniecības vecmeistara Edgara Vintera izstāde „Valterā un Rapā”
Rīgas grāmatu namā „Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24) sadarbībā ar mākslas galeriju "Jēkabs" līdz 18. novembrim skatāma latviešu glezniecības vecmeistara un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Edgara Vintera (1919-2014) gleznu izstāde. Mākslinieks ir viens no zināmākajiem (populārākajiem) latviešu gleznotājiem, kuru atminēsies arī tie, kas sevišķi neinteresējas ne par glezniecību, ne par mākslas procesiem vispār.
Gleznotāja devums ir ārkārtīgi bagāts un nozīmīgs. Mākslinieka talants, sīkstums un zināma nepadošanās ir simboliski līdzvērtīga arī Latvijas noietajam ceļam uz savu simtgadi, jo, kā nekā mākslinieks un Latvija ir vienaudži. „Esmu reālists, plenērists, kas strādā dabā un cenšas pēc gaismas un skaidrības. Manas dzīves un darbības mērķis ir tieksme pēc gaismas, gaismas, gaismas,” tā savu daiļradi raksturojis pats mākslinieks.
Glezniecības vecmeistara Edgara Vintera izstāde „Valterā un Rapā”
Rīgas grāmatu namā „Valters un Rapa” (Aspazijas bulvārī 24) sadarbībā ar mākslas galeriju "Jēkabs" līdz 18. novembrim skatāma latviešu glezniecības ...
Daba dažādās tās izpausmēs ir Edgara Vintera daiļrades centrālais tēls – dabas skati gleznoti sākumā akvareļa, vēlāk eļļas tehnikā. Pagājušā gadsimta piecdesmito un sešdesmito gadu darbos ir likts uzsvars uz gadalaiku atainojumu dabā, pilsētas ainām un cikliem pie Daugavas. Mūža nogalē mākslinieks ir daudz gleznojis savās mājās un dārzā Purvciemā, par motīvu izvēloties arī ziedus vāzē. Edgars Vinters savos darbos ir izteiksmīgi parādījis gaismas spēles dienas gaitā un gadalaiku mijā, mākoņu daudzveidību dažādos laika apstākļos, krāsu svaigumu plaukstošā pavasarī, piesātinātos krāsu toņus vasarā, spilgtās rudens krāsas un skarbumu ziemas ainavā.
Edgars Vinters profesionālo izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā (1940-1944), kur viņa skolotāji bija Leo Svemps, Augusts Annuss un Kārlis Miesnieks. Meistardarbnīcā ainavu glezniecību apguva pie profesora Jāņa Kugas, taču vislabāk sapraties ar izcilo ainavistu Konrādu Ubānu. Ar pateicību atceras lielisko krievu ainavistu Nikolaju Romadinu, kura vērtējums viņam bijis ļoti nozīmīgs. Par domubiedriem mākslā uzskata Indriķi Zeberiņu, Aleksandru Petrovu un Gvido Dicmani.
1949. gadā viņš beidzis Jaņa Rozentāla Mākslas skolas pedagoģijas nodaļu. 33 gadus strādājis par zīmēšanas un rasēšanas skolotāju Rīgas vispārizglītojošas skolās. Izstādēs piedalījies kopš 1949. gada.
Mākslinieks gleznās atveidojis dzimtā Purvciema, kā arī Ulbrokas, Lielās un Mazās Juglas, Rīgas nomales un Vidzemes jūrmalas ainavas, ziedus un ziedu kompozīcijas. Gleznojis arī mūsu literātu Annas Brigaderes, Andreja Upīša, Ernesta Birznieka-Upša, Rūdolfa Blaumaņa, brāļu Kaudzīšu un Jāņa Jaunsudrabiņa dzīves vietas. Galvenokārt strādājis eļļas, akvareļa, gan arī monotipijas tehnikā.
Edgars Vinters gleznoja un rīkoja darbu izstādes arī mūža pēdējos gados jau sirmā vecumā. 2009. gada 16. novembrī prezidents Valdis Zatlers Edgaram Vinteram pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni.
