Prokurori norāda uz pretrunām Zolitūdes traģēdijas lietā apsūdzētā būveksperta liecībās
Prokurori tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā saskata pretrunas apsūdzēta būveksperta Andra Gulbja pirmstiesas laikā un tiesā sniegtajās liecībās.
Tiesa šodien turpināja skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu un uzklausīt Gulbja liecības. Sēdes sākumā prokurori paziņoja, ka ir iepazinušies ar Gulbja sniegtajām rakstveida liecībām, bet vēlas izteikt iebildumus saistībā ar to pielikumiem. Prokurori norādīja, ka Gulbja liecībās nav sniegts skaidrojums par pievienotās betona būvkonstrukcijas grāmatas izdrukas attiecināmību uz konkrēto lietu, kā arī par to, kādā veidā veikti slodžu aprēķini.
Prokurori arī norādīja, ka pielikumos pievienoti izkopējumi no grāmatām, kas nav valsts valodā, un kuri uz lietu nav attiecināmi, tādēļ lūdza šos pielikumus tiesas materiāliem nepievienot.
Tāpat prokurori norādīja, ka, balstoties uz Gulbja sniegtajām liecībām tiesā, ir pamats nolasīt viņa pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, jo tajās tiek saskatītas pretrunas par to, vai viņš veica slodžu aprēķinus un par to, kāda apjoma būvprojekta ekspertīzi viņam uzticēts veikt.
Gulbja aizstāvis zvērināts advokāts Dmitrijs Skačkovs gan uzsvēra, ka liecību nolasīšanai nav likumiska pamata. Viņš norādīja, ka šīs liecības Gulbis sniedzis kā liecinieks, nevis apsūdzētais, un likumiski nav nekāda pamata tās izmantot iztiesāšanā. Kriminālprocesa likums nosakot, ka šādas liecības var izmantot tad, ja apsūdzētais būtu attiecies liecināt, taču Skačkovs vairākkārtīgi norādīja, ka Gulbis vienmēr sadarbojies ar izmeklēšanu un sniedzis plašus un apjomīgus skaidrojumus par viņa rīcībā esošo informāciju.
Skačkovs lūdza noraidīt prokurora lūgumu, piemetinot, ka arī vairākos Eiropas Savienības tiesību aktos ir noteikts, ka nav pieļaujams pret apsūdzēto izmantot liecības, kuras viņš ir sniedzis, pirms ieguvis tiesības uz aizstāvību.
Vienlaikus advokāts arī norādīja, ka patiesībai neatbilst prokuroru teiktais par pielikumiem - jo liecībās ir skaidri pateikts, kam katrs attiecīgais pielikums nepieciešams.
Skačkova teiktajam pievienojās arī vairāki apsūdzēto advokāti. Uzklausot abu pušu argumentus, tiesnesis Erlens Ernstons paziņoja, ka tiesa nolemj pievienot lietas materiāliem atsevišķas Gulbja sniegtās rakstveida liecības un arī pielikumus - slodžu aprēķinus un atsevišķu grāmatu kopijas, bet materiālus krievu valodā nepievienos, jo tie nav valsts valodā.
Savukārt prokurora lūgumu par liecību nolasīšanu tiesa apmierināja un nolasīja Gulbja pirmstiesas laikā sniegtās liecības.
Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.