E-veselības izveidē līdz šim ieguldīti vairāk nekā 16 miljoni eiro

No šī finansējuma 1.kartā, kas tika izveidota vienotās veselības nozares uzraudzības informācijas sistēma, tostarp astoņi e-pakalpojumi, tika iegultīti 325 630 eiro. Vienlaikus lielākā daļa finansējuma jeb 9,558 miljoni eiro tika izmantoti projekta īstenošanas 2.kārtā, kad tika izveidots e-veselības portāls, veselības informācijas sistēma, kā arī pilnveidota vienotā veselības nozares uzraudzības informācijas sistēma, tostarp izveidoti 28 e-pakalpojumi.

Vēl 6,444 miljoni eiro tika izlietoti, lai izveidotu vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmu, kas paaugstinājusi brigāžu darba efektivitāti un precizitāti.

Kā norāda VM secinājumos par pamatnostādņu "E-veselība Latvijā" ieviešanu 2014.-2017.gadā, lielākā daļa jeb 71% no pamatnostādnēs un plānā iekļauto pasākumu ir ieviesti. Vienlaikus 8% pasākumu nav izpildīti lietderības apsvērumu, bet 21% pasākumu - finansējuma trūkuma dēļ.

VM skaidroja, ka sākotnēji apstiprinātais plāns paredzēja, ka e-veselības ieviešanai papildus nepieciešami 42,149 miljoni eiro, tostarp 2008.gadā 9,207 miljoni eiro, 2009.gadā 16,496 miljoni eiro, bet 2010.gadā. Plānotajā apjomā papildu finansējums netika piešķirts, proti, 2008.gadā tika piešķirti tikai 7% no plānā paredzētā, bet 2009.gadā - tikai 2%. Kā rezultātā bija iespējams īstenot tikai mazu daļu no plānotajiem pasākumiem, norāda ministrijā.

Pēc ziņojumā paustā, ņemot vērā ieilgušo veselības informācijas sistēmas izstrādes procesu, tehnoloģiju attīstības tendences un lietotāju prasības par sistēmas ērtāku izmantošanu, veselības informācijas sistēmas attīstība un pilnveidošana jāturpina, lai nodrošinātu maksimāli ērtu un ātru tās lietošanu.

Kā skaidroja VM, e-veselības sistēmas lietotāju skaits, kas strādā portālā, nevis izmantojot lokālo informācijas sistēmu, ir lielāks nekā prognozētais sistēmas izstrādes laikā. Šī iemesla dēļ e-veselības sistēma jāpielāgo darbam lielākam lietotāju skaitam un ir nepieciešams palielināt resursus tās uzturēšanai, lai nodrošinātu maksimāli ērtu un ātru tās lietošanu. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams papildu finansējums, kuru VM iesniegs ar pieprasījumu prioritārajiem pasākumiem 2019.gadā, kā arī 2020. un 2021.gados.

Vienlaikus VM, lai veicinātu e-veselības 1.un 2.kārtas projektos izstrādāto funkcionalitāšu lietošanu, izstrādājusi plānu elektronisko pakalpojumu lietošanas veicināšanai, kas ietver projektos izstrādāto funkcionalitāšu lietošanas risku analīzi un pasākumus identificēto risku novēršanu.

Jaunu pakalpojumu un funkcionalitāšu ieviešana plānota e-veselības 3.kārtas projektā. Funkcionalitātes noteiktas ciešā sadarbībā ar iesaistītajām pusēm un tiks realizētas ar ERAF finansiālu atbalstu.

Valdība šodien VM informatīvo ziņojumu par gala atskaiti pieņems zināšanai.