Principi viņam bija svarīgāki nekā izdevīgums. Politiķis leģenda - Eduards Berklavs

Tomēr vislielāko rezonansi – arī starptautiskā mērogā – radīja Berklava vēstule, kas bija adresēta ārvalstu kompartiju vadītājiem. Tas bija izsmeļošs vēstījums par patieso situāciju Latvijā, par rusifikāciju un šausminošajiem migrācijas apjomiem.

“Mēs, 17 Latvijas komunisti, vēršamies pie Jums. Rakstām Jums tāpēc, ka neredzam citas iespējas ietekmēt rīcību un notikumus, kas nodara lielu ļaunumu komunistiskajai kustībai, marksismam-ļeņinismam, mums un citām mazajām tautām.” Ar šādiem vārdiem sākas vēstule, kurā Berklavs informēja pasauli par nekrievu tautu asimilācijas politiku Padomju Savienībā.

Vēstule radīja bumbas sprādziena efektu – 1972. gadā to publicēja apmēram 100 preses izdevumu 14 valstīs, vairākkārt nolasīja ārzemju radio un televīzijas raidījumos, to apsprieda ASV Kongresā. Latviešu trimdas prese atzina, ka vēstule uzskatāma par visnozīmīgāko protesta akciju pret Maskavas genocīda politiku okupētajā Latvijā. Turklāt tas vērtējams kā viens no vissvarīgākajiem dokumentiem, kas pēckara gados izsūtīts no Latvijas un Padomju Savienības.

Interesanti, ka VDK tā arī neizdevās atklāt vēstules autoru, jo paraksta tai nebija. Protams, bija aizdomas, ka to uzrakstījis tieši Eduards Berklavs, taču pierādīt to neviens nespēja. Arī nodevēji šajā lietā neuzradās. Taču čekisti bija pamanījuši Berklava rakstītās vēstules latviešu inteliģences pārstāvjiem, tāpat nebija noslēpjams viņa pretpadomiskais noskaņojums.

Berklavs bija ļoti neērts un traucējošs pastāvošajai varai, viņu vajadzēja dabūt prom. Tajā pašā laikā partijas priekšnieki uzskatīja, ka ir ļoti svarīgi dabūt principiālo Berklavu savā pusē. Par to viņi pat bija gatavi pievērt acis uz viņa agrāko darbību. Tā būtu ideoloģiska uzvara, ja reiz tāds taisnīgs vīrs kā Berklavs nožēlotu savas kļūdas un atzītu Komunistiskās partijas īstenoto politiku par pareizu.

Tomēr Berklavs i nedomāja taisnoties un nožēlot savas kļūdas, tāpēc 1974. gada 25. decembrī viņu izslēdza no Komunistiskās partijas. Izslēgšanas pamatojums: “Par Ļeņina nacionālās politikas izkropļošanu un partijas augstāko instanču lēmumu ignorēšanu.” Līdz aiziešanai pensijā Eduards Berklavs turpināja strādāja Rīgas elektromašīnu rūpnīcā.