foto: Foto no Latvijas Kara muzeja arhīva
Principi viņam bija svarīgāki nekā izdevīgums. Politiķis leģenda - Eduards Berklavs
Eduards Berklavs runā staļiņisma upuru piemiņas pasākumā pie Kongresu (tolaik Politiskās izglītības) nama 1988. gada 14. jūnijā
Sabiedrība
2018. gada 20. oktobris, 06:29

Principi viņam bija svarīgāki nekā izdevīgums. Politiķis leģenda - Eduards Berklavs

Andris Bernāts

"Patiesā Dzīve"

Jaunībā viņš bija pārliecināts komunists, bet vēlāk kļuva par nesamierināmu padomju varas pretinieku. No agrākā padomju varas fanātiķa viņš pārtapa par cīnītāju par neatkarīgu Latviju un nacionālās kustības vadītāju. Principi viņam bija daudz svarīgāki nekā izdevīgums. Viņu sauca Eduards Berklavs.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Eduards Berklavs piedzima 1914 .gada 15. jūnijā Kuldīgas apkaimē, Birzniekos, lauku amatnieka un laukstrādnieces ģimenē. Puikas gados viņš pelnīja iztiku dažādos lauksaimniecības darbos, arī kā lopu gans. Mācījās Kuldīgas ģimnāzijā, strādāja par mācekli Kuldīgas tipogrāfijā. Jaunieša gados sāka aizrauties ar kreisām idejām un iesaistījās sociāldemokrātu jaunatnes organizācijā.

Vēlāk Berklavs atcerējās: “Toreiz sociāldemokrātu jaunatnes organizācijas darbā Kuldīgā bija iesaistījušies arī pagrīdes komjaunieši. Viņi, protams, neafišējās, viņi meklēja auditoriju. Taču, kad pēc Ulmaņa apvērsuma tika slēgta sociāldemokrātu organizācija, viņi mani mudināja: “Nu, Eduard, vai tad tiešām mēs neko vairs nedarīsim?” Tā es iekūlos pagrīdes komjauniešu organizācijā.”

1935. gadā Berklavs pārcēlās uz dzīvi Rīgā un darbojās Latvijas Darba jaunatnes organizācijā, kuras vadītāju uzdevumā izveidoja nelegālu tipogrāfiju. Pa dienu viņš strādāja elektromehāniskajā darbnīcā, vakaros mācījās Rīgas Amatniecības skolā, bet brīvdienās salika un iespieda nelegālus izdevumus.

1936. gada aprīlī Berklavu arestēja un tiesāja. No Rīgas Centrālcietuma viņš nosūtīja spaidu darbos Kalnciema akmeņlauztuvēs. Pēc atbrīvošanās viņš kļuva par Latvijas Darba jaunatnes savienības sekretāru un šādā statusā arī sagaidīja Latvijas okupāciju. Jau dzīves nogalē Eduards atzina, ka tolaik tik tiešām ticējis visām pasakām par komunismu un brīnišķīgo dzīvi Padomju Savienībā. Turklāt viņš ļoti vēlējies, lai tāda dzīve būtu arī Latvijā. Savu darbību pirmajā okupācijas gadā viņš vēlāk raksturoja kā “skrējienu pustumsā vai biezā miglā, kad redz tikai pāris soļu uz priekšu”.

1940. gada jūlijā padomju varas norīkotais sabiedrisko lietu ministrs Pēteris Blaus iecēla Berklavu par pilnvarnieku Latvijas skautu un gaidu organizācijā, kur viņš faktiski kļuva par šīs biedrības likvidatoru. Tas bija laiks, kad jaunais un dedzīgais Berklavs aģitēja cilvēkus piedalīties 1940. gada 15.–16. jūlija vēlēšanās un balsot par Darba tautas bloka platformu. Viņš regulāri uzstājās komjauniešu mītiņos, teica runas radiofonā un publicējās padomju preses izdevumos.

Berklavs tolaik rakstīja: “Daudzus gadus Latvijas jaunatne smaka fašisma verdzībā. Tagad, pateicoties varenai sarkanai armijai, kritusi fašisma vara.”

Vēlāk viņš diezgan strauji kāpa augšup pa nomenklatūras karjeras kāpnēm. Berklavs kļuva par komjaunatnes centrālkomitejas locekli un Latvijas PSR komjaunatnes organizācijas dibināšanas kongresā 15. augustā prezidijā sēdēja līdzās Augustam Kirhenšteinam. Augusta beigās Berklavs Latvijas delegācijas sastāvā jau brauca uz Maskavu, lai piedalītos PSRS komjaunatnes organizāciju sanāksmē.

Sākoties karam, jaunajam komunistam bija iespējas palikt drošā aizmugurē, tomēr viņš devās uz fronti. Otrā pasaules karu Berklavs aizvadīja latviešu strēlnieku divīzijā augsta ranga politdarbinieka statusā, par drošsirdību saņēma vairākus kaujas apbalvojumus un karu pabeidza kā latviešu gvardes strēlnieku korpusa majors.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Nākamā lapa: Berklavs atzina: viņš tolaik tik tiešām ticējis pasakām par komunismu un brīnišķīgo dzīvi Padomju Savienībā