JKP kopā ar premjera posteni jaunajā valdībā vēlas atbildēt arī par VARAM un IeM
Jaunā konservatīvā partija (JKP) sev vēlas paturēt premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus, liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušais partijas piedāvājums jaunās valdības sastāvam.
Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai "Attīstībai/Par!" (AP) tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls, kurā politiskais spēks, pēc neoficiālas informācijas, labprāt redzētu Arti Pabriku.
Vēl trīs ministrijas pienāktos nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem.
Partijai "KPV LV" JKP iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet "Jaunajai Vienotībai" (JV) - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.
Ārlietu ministra amatā JKP gribētu redzēt kādu karjeras diplomātu.
JKP sagaida 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus
Kā ziņots, JKP partijām, ar kurām tiekas valdības veidošanas sarunu otrajā kārtā, ir piedāvājusi veidot koalīciju, kurā iekļautos JKP, "KPV LV", AP, VL-TB/LNNK un JV, un amatu sadalījumu tajā, piektdien žurnālistiem pēc tikšanās ar JKP atklāja JV premjera kandidāts Krišjānis Kariņš.
Kariņš arī apliecināja, ka JV jaunajā valdībā JKP piedāvā uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Aizsardzības ministriju. Viņš norādīja, ka JV šo piedāvājumu apspriedīs pirmdien partijas sanāksmē.
Pirms tam JKP bija tikusies ar VL-TB/LNNK un arī tai izteikusi piedāvājumu darboties topošajā koalīcijā. VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA apliecināja, ka piektdien notikušajās sarunās JKP esot arī piedāvājusi vienu no iespējamiem modeļiem par atbildības sfēru sadalījumu un veicamajiem darbiem, taču Dzintars piedāvājuma saturu neatklāja.
Vienlaikus Dzintars gan paudis viedokli, ka piecu politisko spēku koalīcija pastāvīgi būtu vienas partijas ķīlnieks, tāpēc no valdības stabilitātes viedokļa būtu labāk, ja tajā būtu sešas partijas. "Ja to nav iespējams izveidot, tad esam gatavi diskutēt arī par citiem modeļiem. Mēs neesam vilkuši citas papildu sarkanās līnijas, tādējādi nesamazinot manevru iespējas," pēc piektdien notikušās tikšanās ar AP sacīja Dzintars.
Tikmēr AP Ministru prezidenta amata kandidāts Artis Pabriks, vērtējot iespēju AP iesaistīties valdībā, kuru vadītu Jānis Bordāns (JKP) un kurā būtu pārstāvētas piecas partijas, saredz "samērā lielas problēmas".
Pabriks atklāja, ka AP notiek iekšējas diskusijas, vai politiskais spēks būtu gatavs iekļauties Bordāna vadītā koalīcijā. "Mēs neesam no nevienas no šīm partijām ieguvuši tādas atbildes, kas mums ļautu ar pārliecību šādā valdībā iesaistīties," teica Pabriks.
Arī viņš atzina, ka šajā konkrētajā Saeimā, ņemot vērā vēlētāju intereses, sešu partiju koalīcija būtu objektīvi labākais iznākums, jo jebkurā citā gadījumā, piemēram, JKP piedāvājumā, tas nozīmētu daudz lielāku atkarību no otras jaunievēlētās partijas "KPV LV", kas radītu automātiskas bažas par jaunās valdības bažas efektīvi darboties un aizstāvēt tiesiskuma, demokrātijas, drošības principus un transatlantisko saiti.
