13. Saeimas vēlēšanu apmeklētība kūtra. Kāpēc tā, komentē eksperts

Viņš atzīmēja, ka, salīdzinot ar iepriekšējām parlamenta vēlēšanām, šogad vēlētāju aktivitāte ir zemāka, kas "vedina domāt, ka vēlēšanu noslēgumā būs arī mazāks balsstiesīgo skaits, kas aizgājis balsot".

"Ja tas tā būs, tad zināmā mērā tas saskanēs ar priekšvēlēšanu aptaujas aspektiem, ka pirms vēlēšanām bija ļoti liels neizlēmušo īpatsvars. Konkrēti SKDS aptaujās, kurās salīdzina augustu ar septembri, neizlēmušo īpatsvars, bija pat pieaudzis. Tā ir netipiska situācija, jo parasti, kad nāk tuvāk vēlēšanas, vēlētāji vairāk pievēršas reklāmas materiāliem, televīzijas debatēm un izdara savas izvēles," uzsvēra Kaktiņš.

Viņš papildināja, ka daudziem vēlētājiem ir grūtības pieņemt lēmumu, tāpēc viņi nesaskata vajadzību doties pie vēlēšanu urnas.

Runājot par izvēles problēmu iemesliem, Kaktiņš atzīmēja, ka lielā mērā tas ir saistīts ar piedāvājumu, sākot ar partiju dalībniekiem, beidzot ar partiju kampaņām. "No vienas puses aptaujas dati atklāja, ka lielākā daļa vēlējās pārmaiņas, jo nebija mierā ar to, kā Latvijā viss ir bijis līdz šim. Taču rodas iespaids, ka tajā brīdī, kad šie vēlētāji sāka skatīties, kādi ir tie "jaunie", neradās priekšstats, ka "jaunie" tiešām varētu būt labāki par tiem "vecajiem". Veidojās dilemmas situācija un vēlētājam ir grūti pieņemt lēmumu," skaidroja Kaktiņš.

Jautāts, vai var cerēt uz vēlētāju aktivitātes pieaugumu, SKDS vadītājs norādīja, ka teorētiski šādu cerību nevar izslēgt, taču pašreizējais cipars liecina, ka vēlētāju apmeklētība drīzāk būs mazāka.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 13.Saeimas vēlēšanās līdz plkst.16, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, Latvijā nobalsojuši kopumā vairāk nekā 604,6 tūkstoši vēlētāju jeb 39,06% balsstiesīgo iedzīvotāju.