Jaunizveidotas draudzes turpmāk vieglāk varēs veidot savas baznīcas
Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, kas nepieciešami, lai sakārtotu situāciju ar Satversmei neatbilstošajām normām, kas liedza jaunizveidotām draudzēm izveidot savu baznīcu.
Paredzēts, ka pie likumprojekta darbu varētu turpināt 13.Saeima, jo līdz pašreizējā parlamenta sasaukuma beigām nav pietiekoši laika kvalitatīva likumprojekta sagatavošanai, lai to varētu pieņemtu. 13.Saeimai būs jālemj, vai turpināt likumprojekta skatīšanu.
Grozījumos piedāvāts nosaukt tradicionālās baznīcas, tāpat paredzēts arī noteikt gadījumus, kādos Uzņēmumu reģistrs varēs lemt par reliģiskās organizācijas darbības apturēšanu, kā arī citas izmaiņas.
Satversmes tiesa (ST) iepriekš atzina, ka ierobežojums, kas liedz jaunizveidotām draudzēm iegūt reliģisko organizāciju formu hierarhiskajā struktūrā augstāku reliģiskās savienības jeb baznīcas pakāpi, un tādējādi arī liegums draudzēm reliģiskās pārliecības paušanai apvienoties, līdz ar to iegūstot kopīgu pārstāvniecību, ierobežo reliģisko organizāciju draudžu tiesības biedroties reliģijas brīvības īstenošanai.
Kā informēja ST pārstāve Ketija Strazda, tiesas spriedumā norādīts, ka no apstrīdētajām normām izriet divi patstāvīgi ierobežojumi draudzēm, kas izveidotas un reģistrētas kā privāto tiesību juridiskās personas, izveidot reliģisko savienību jeb baznīcu.
ST spriedumā teikts, ka Saeima jau citās likuma normās ir nodrošinājusi to, ka reliģiskā organizācija reģistrējoties nevar maldināt sabiedrību par savu piederību pie citas reliģiskās organizācijas, tostarp baznīcas. Līdz ar to ST uzskatīja, ka apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums pats par sevi nav nepieciešams un tas ir neatbilstošs Satversmes 99. un 102.pantam.
