Par naudas piešķiršanu pašvaldības izdevumu tulkošanai krievu valodā KNAB soda vēl 35 deputātus
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis naudas sodus vēl 35 Latgales pašvaldību deputātiem, kuri bija panākuši, ka novada domes laikraksti tiek izdoti arī krievu valodā, liecina informācija KNAB mājaslapā.
Šoreiz sodītie ir Daugavpils, Līvānu un Ludzas novada domes deputāti.
Pieci Līvānu novada domes deputāti saņēmuši katrs 70 eiro sodu, jo apstiprinot 2016.gada budžetu, izdevumos iekļāvuši finanšu līdzekļus pašvaldības informatīvā izdevuma "Līvānu novada vēstis" izdošanai krievu valodā. Kā skaidro KNAB, to darīt liedz Valsts valodas likums, turklāt deputāti neievēroja Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto pienākumu, ka publiskas personas finanšu līdzekļus izmanto atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Tāpat 70 eiro sodu saņēmuši 15 Daugavpils novada domes deputāti, kuri, apstiprinot domes budžetu 2016. un 2017.gadam, pamatbudžeta izdevumos iekļāva finanšu līdzekļus pašvaldības informatīvā izdevuma "Daugavpils Novada Vēstis" izdošanai krievu valodā. Arī šajā gadījumā deputāti pārkāpa Valsts valodas likumu un neievēroja Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu.
Identisku naudas sodu saņēmuši arī 15 Ludzas novada pašvaldības domes deputāti. Viņi, balsojot par pašvaldības budžeta un tā grozījumu 2016.gadam apstiprināšanu, iekļāva finanšu līdzekļus pašvaldības informatīvā izdevuma "Ludzas Novada Vēstis" izdošanai krievu valodā.
Patlaban daļa no pārkāpumu izdarījušiem deputātiem vairs nav pie varas. Naudas sodus deputāti samaksājuši šogad pavasarī un vasarā.
Jau ziņots, ka KNAB iepriekš piemēroja naudas sodu vairākiem Rēzeknes un Aglonas novadu domes deputātiem, kuri pašvaldības budžetā bija iekļāvuši līdzekļus informatīvā izdevuma tulkošanai krievu valodā.
Tiesa gan atcēlusi piemērotos naudas sodus deviņiem Rēzeknes domes deputātiem, kuri bija panākuši, ka domes laikraksts tiek izdots arī krievu valodā.
Tiesa atzinusi, ka nav pierādīts fakts, ka konkrētajā situācijā nav ievērots Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, jo deputātu lēmums nav bijis tiešā veidā saistīts ar pašvaldības finanšu līdzekļu izmantošanu, piešķiršanu vai pārdalīšanu.
Tiesa norādījusi, ka lēmumam par nolikuma pieņemšanu, paredzot pašvaldības laikraksta izdošanu svešvalodā, finansējot to no pašvaldības budžeta līdzekļiem "fiskālā ietekme nav konstatējama".
