Ašeradens: "Latvijas vidējā alga tuvojas emigrācijas valstu minimālajai algai"

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada otro ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,4% jeb 78 eiro, sasniedzot 1004 eiro par pilnas slodzes darbu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Šī gada pirmajā ceturksnī gada pieauguma temps bija straujāks - 8,6%. Salīdzinot ar 2018.gada pirmo ceturksni, otrajā ceturksnī bruto darba samaksa pieauga par 4,6% jeb 44 eiro.

"Līdz ar ekonomikas straujo izaugsmi pieaug arī iedzīvotāju labklājība - darba samaksa pārsniegusi 1000 eiro robežu. Tā ir psiholoģiski un finansiāli spēcīga robeža, kuru nereti minējuši mūsu tautieši kā faktoru, kas sekmētu reemigrāciju. Līdz ar to šis ir būtisks solis tuvāk straujākai reemigrācijai - Latvijas vidējās algas apmērs tuvojas emigrācijas valstu minimālajām algām," uzsvēra ekonomikas ministrs, piebilstot, ka joprojām Latvijā ir lielāka vidējā darba samaksa, nekā Lietuvā, un darba samaksas pieaugums ir straujāks kā Igaunijā.

Ašeradens norādīja, ka alga pieaug visās tautsaimniecības nozarēs, tas nozīmē, ka strādājošie saņem arvien lielākus ienākumus.

"Vidējo bruto algu vai lielāku saņem aptuveni trešdaļa no kopējā nodarbināto skaita valstī. Ārkārtīgi atzinīgi vērtējams fakts, ka vidējā alga straujāk augusi tieši Latvijas reģionos, kas ir apliecinājums ekonomiskajam uzplaukumam visā Latvijā, ne tikai Rīgā. Jo straujāk augs mūsu labklājības līmenis, jo vairāk mūsu tautieši atgriezīsies uz dzīvi Latvijā, kas risinās gan trūkstošā darba spēka problēmu, gan sekmēs tālāku Latvijas izaugsmi," pauda ekonomikas ministrs.

Ekonomikas ministrijā (EM) informēja, ka darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī pieauga līdzīgi gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā - attiecīgi par 8,4% un 8,5%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā šā gada otrajā ceturksnī bija par 4,4% lielāka nekā privātajā sektorā - attiecīgi 991 eiro un 1035 eiro.

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada atbilstošo periodu, vidējā neto darba samaksa pieauga par 10%, kas bija straujāk nekā bruto samaksas pieaugums. To ietekmēja progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma apmēra izmaiņas. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga par 7,4%, ko ietekmēja patēriņa cenu kāpums.

Darba samaksa 2018.gadā turpina pieaugt visās tautsaimniecības pamatnozarēs. Gada laikā straujākais darba samaksas pieaugums bija vērojams veselības un sociālā aprūpē - par 15,2%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 13,3%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos - par 11,7%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā - par 10,9% un apstrādes rūpniecībā - par 10,6%.

Latvijas galvenajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā šogad otrajā ceturksnī darba samaksa pieauga visās nozarēs, izņemot citu transportlīdzekļu ražošanā. Straujāk darba samaksa pieauga mēbeļu ražošanā - par 14,1%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 13,3%, kokapstrādē - 12,2% un pārtikas produktu ražošanā - par 11,6%. Nedaudz mērenāk darba samaksa pieauga automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, apģērbu ražošanā, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā un metālu ražošanā.

EM norādīja, ka ekonomisko aktivitāšu pieaugums veicinās strauju darba samaksas kāpumu arī turpmāk. Lai straujais pieaugums nepasliktinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, nepieciešams palielināt produktivitāti. Tas lielā mērā ir saistīts ar investīcijām jaunās tehnoloģijās un cilvēkkapitālā, inovāciju u.c. faktoriem. EMa prognozē, ka 2018.gada otrajā pusgadā darba samaksas straujais kāpums saglabāsies.