"Ātrās palīdzības" ierašanās laiks uz izsaukumu provincēs varētu būt par 5 minūtēm ilgāks
Veselības ministrija (VM) rosina no 15 līdz 20 minūtēm pagarināt laiku, kurā uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādei jāierodas novadu pilsētās, bet no 15 līdz 12 minūtēm samazināt šo laiku republikas pilsētās, paredz Ministru kabineta komitejas pirmdien atbalstītais noteikumu projekts "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".
Patlaban noteikts, ka NMPD uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem no to saņemšanas brīža 75% gadījumu jāspēj reaģēt ne vēlāk kā 15 minūtēs republikas un novadu pilsētās un ne vēlāk kā 25 minūtēs pārējās teritorijās.
VM rosina turpmāk nodalīt republikas un novadu pilsētas. Republikas pilsētām rosināts noteikt ātrāku reaģēšanas laiku - 12 minūtes līdzšinējo 15 vietā. Tikmēr plānots, ka uz izsaukumiem novadu pilsētās turpmāk NMPD būs jāierodas ne vēlāk kā 20 minūšu laikā līdzšinējo 15 minūšu vietā.
Savukārt parējās teritorijās paredzēts saglabāt līdzšinējo prasību par 25 minūtēm.
Minimālais izsaukumu skaits, uz kuriem jāspēj reaģēt noteiktajā laikā arī turpmāk būs 75%.
Ministrija arī rosinājusi papildināt noteikumus paredzot, ka NMPD brigādes attiecīgajā teritorijā izvieto, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu un apkalpojamās zonas lielumu, kā arī citus faktorus, kas ietekmē palīdzības sniegšanas laiku (piemēram, slikta ceļu kvalitāte), bet tā, lai nodrošinātu ierašanās laika prasības.
Plānots, ka par noteikumu projektu jau rīt, 28.augustā, lems valdība, bet spēkā tam būtu jāstājas 1.septembrī.
NMPD jau iepriekš apliecināja, ka dienesta brigādes uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem 90% gadījumu spēj reaģēt Ministru kabineta noteikumos noteiktajā laikā.
Kā ziņots, Ministru kabineta komiteja pirmdien bez būtiskiem iebildumiem izskatīšanai valdībā nolēma virzīt noteikumu projektu "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", kas paredz veikt virkni būtisku izmaiņu.
Piemēram, ir paredzēts plašākam mediķu lokam piešķirt tiesības izrakstīt ambulatorai ārstēšanai paredzētās kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, proti, turpmāk šādas tiesības paredzētas ne tikai ārstiem, bet arī ģimenes ārsta praksē nodarbinātiem ārsta palīgiem un māsām, ja šādas tiesības noteiktas starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā.
Noteikumi arī paredz ļaut internistu aizvietot ģimenes ārstam, neatliekamās medicīnas ārstam vai anesteziologam reanimatologam.
Paredzēts arī, ka ārstniecības iestādes savstarpēji atzīst veikto izmeklējumu rezultātus mēneša laikā no izmeklējuma veikšanas dienas. Kā skaidro VM, šāda norma nepieciešama, lai noteiktā laika periodā veiktie izmeklējumi netiktu veikti atkārtoti, bet izmantoti pacientam nepieciešamā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, nepagarinot tā saņemšanas laiku.
Noteikumu projekts paredz arī virkni citu izmaiņu. Tam no 1.septembra būtu jāaizstāj patlaban spēkā esošie ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".
Izmaiņas esošajā kārtībā saistītas ar pagājušā gada beigās pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kurš paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.
