Rīdzinieks, 37 gadi, krievs pēc tautības - noskaidrots, kāds ir vidējais narkomāns Latvijā

Pagājušā gada pētījuma posma dalībnieku vidējais vecums ir augstāks nekā iepriekšējos gados. Piemēram, 2014.gadā tas bija 33,9 gadi, bet 2016.gadā - 36,3 gadi. Pērn vidējais narkotiku lietotāju vecums bija jau 37,6 gadi.

Jaunākais pētījuma dalībnieks šogad bija 20 gadus vecs, bet iepriekšējos pētījuma posmos jaunākie dalībnieki bija 18 gadus veci. Savukārt vecākais dalībnieks pērn bijis 68 gadus vecs, un viņš ir par sešiem gadiem vecāks nekā iepriekšējā pētījuma vecākais dalībnieks.

Lielākais respondentu īpatsvars, tāpat kā iepriekšējā pētījumā 2016.gadā, ir vecumā no 35 līdz 39 gadiem, proti, šīs vecuma grupas pārstāvji veido 27,6% no kopēja respondentu skaita.

Pētījumu autoriem atklājies, ka līdzīgi kā citos pētījuma veikšanas gados, arī pērn lielākā daļa narkotiku lietotāju bija krievu tautības, veidojot 66,6% no kopējo narkotiku lietotāju skaita. Pētījumā salīdzinoši mazāka daļa jeb 25,1% respondentu norādījuši, ka ir latvieši.

Pērn lielākā daļa respondentu, kas snieguši informāciju par savu dzīvesvietu, kā savu dzīvesvietu norādījuši Rīgu. Galvaspilsētu kā savu dzīvesvietu norādījis 63,1% respondentu. Otra biežāk norādītā pilsēta ir Olaine, bet pēc tam seko Ogre.

Arī tendences attiecībā uz izglītību pērn saglabājušās līdzīgas kā citus gadus, proti, respondentu ar augstāko izglītību joprojām ir maz, un viņi veido tikai 2,8% no kopējā pētījumā iesaistīto skaita. Visvairāk jeb 33% respondentu ir ar vidējo vispārējo izglītību, bet 23,7% ir pamata izglītība.

Vienlaikus šī gada pētījumā samazinājies to narkotiku lietotāju īpatsvars, kuri dzīvo vieni. 2016.gadā no visiem respondentiem viens dzīvoja 21,1% respondentu, bet pērn - 17,4%. Pērn kopdzīvi ar partneri norādīja 61,8% respondentu. Kopdzīvi ar vecākiem norādīja apmēram trešdaļa jeb 28,1% narkotiku lietotāju, bet kopdzīvi ar bērniem - nedaudz vairāk nekā piektā daļa jeb 23,7% narkotiku lietotāju.

Pētījumā secināts, ka kopdzīvi ar partneri pērn norāda 56,1% vīriešu, kas ir biežāk nekā gadu iepriekš, kad šādu kopdzīves formu norādīja 46,5% narkotiku lietotāju. Savukārt sieviešu vidū kopdzīves ar partneri sadzīves forma uzrādīta 73,4% gadījumu, kas ir mazāk nekā 2016.gadā, kad šis rādītājs bija 77%.

Pētījumā 13% respondentu atzīmējuši, ka nekur nemācās un nestrādā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šādu respondentu īpatsvars ir ievērojami samazinājies, jo pirms gada nekur nemācījās un nestrādāja 22,2% lietotāju. Vienlaikus 42,9% atzīmējuši, ka strādā uz rakstiska līguma pamata, bet vēl 27,2% - ka strādā uz mutiskas vienošanās pamata.

Pētījuma dalībnieku ienākumu līmenis pērn atšķiras no iepriekšējiem gadiem, jo tas ir paaugstinājies, proti, mēneša ienākumu mediāna ir 600 eiro, bet biežāk minētā summa ir 1000 eiro.

Pagājušā gada pētījuma posmā piedalījās 542 narkotiku lietotāji, tostarp 17 pētījumā tika iesaistīti no jauna. Papildus kvantitatīvajam pētījumam norisinājās arī divas daļēji strukturētas fokusa grupu diskusijas ar narkotiku lietotājiem.