foto: Juris Rozenbergs
Pamesto Šķirotavas cietumu par gandrīz miljonu nopērk zāļu ražotājs "Grindeks"
2014.gadā slēgtajā Šķirotavas cietumā "Grindeks" nolēmis radīt inovāciju centru un ražot zāles.
2018. gada 11. augusts, 07:39

Pamesto Šķirotavas cietumu par gandrīz miljonu nopērk zāļu ražotājs "Grindeks"

Kas Jauns Avīze

Zāļu ražotājs "Grindeks" bijušā Šķirotavas cietuma teritorijā plāno izveidot inovāciju centru.

Uzņēmums šo īpašumu Rīgā, Krustpils ielā 63, iegādājās Valsts nekustamo īpašumu jūlijā rīkotajā izsolē par 886 500 eiro.
"Grindeks" Komunikācijas departamenta vadītāja Laila Kļaviņa informē, ka nākotnē iecerētajā inovāciju centrā atradīsies jaunas ražotnes, kurām nepieciešamas specifiskas vajadzības. Tostarp būs izveidotas laboratorijas un mūsdienīgs loģistikas punkts.
Konkrētus nodomus pāragri atklāt, taču tuvākajā laikā uzņēmums izstrādās detalizētu plānu inovāciju centra izveidei un investīciju aprēķinus.

Krustpils iela 63 ir tuvu esošajai "Grindeks" teritorijai, kas atrodas Krustpils ielā 53. Zāļu ražotājam ir nepieciešamas lielākas ražošanas jaudas, tāpēc tas piedalījās izsolē, kur izsolīts 92 584 kvadrātmetrus liels zemesgabals un 22 būves. To platība ir no pieciem līdz 5456 kvadrātmetriem.

Šķirotavas cietums slēgts 2014. gada 1. novembrī. Ieslodzījuma vietu pārvalde toreiz skaidroja, ka ieslodzīto skaits ir ievērojami samazinājies un “tas ļauj inventarizēt gan sadzīves apstākļus visos Latvijas cietumos, gan arī sakārtot ieslodzīto kategoriju izvietošanu atbilstoši likumdošanai”. Uzturēt pustukšu cietumu nebūtu saimnieciski pareizi. Toreiz aprēķināts, ka ar Šķirotavas cietuma slēgšanu tiks ietaupīti 234 765 eiro gadā.

Apgaitā pa pamesto Šķirotavas cietumu

Smaka, ar kuru mūs uzņēma šī pamestā vieta, tik tiešām bija neciešama, taču to nevar salīdzināt ar izjūtām, kuras pārņēma, ...

gallery icon
174

Kirovs Lipmans, "Grindeks" padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs, nupat intervijā žurnālam "Kas Jauns" sacīja: “Kad atnācu uz "Grindeks", apgrozījums bija aptuveni 10 miljoni latu, pērn tie bija 132 miljoni eiro, no kuriem vairāk nekā 10 miljoni samaksāti nodokļos. Peļņa bija 10 miljoni, no kuriem septiņus ieguldām investīcijās. (..) Nodibinājām izglītības un zinātnes fondu, kas noteiktu daļu līdzekļu pārdalīja stipendijām, projektiem, palīdzībā skolotājiem. (..) Mūsu eksports ir 92%, un tas jau visu pasaka.”