Sekss pie pieminekļa, plikumi, aiznests puķu pods: Rīgas policisti dalās pieredzē un kuriozos darbā ar tūristiem
Ārzemju tūristi ir Rīgas centra neatņemama sastāvdaļa, it īpaši vasarā. Pēdējos gados ceļotāju interese par Latvijas galvaspilsētu ir pieaugusi, kas nozīmē papildu darbu Rīgas pašvaldības policijai, jo ne visi viesi ir pieklājīgi jūgendstila un muzeju baudītāji.
Pēc pašvaldības policijas datiem, pērn kārtībnieki saskārās ar 4192 ārvalstu pilsoņiem (par 219 vairāk nekā gadu iepriekš) no 80 valstīm (par sešām vairāk nekā gadu iepriekš).
Dienā trīs vai četri tūristi
Kopumā pērn saņemti 266 tūristu zvani un palīdzība sniegta 764 ārzemniekiem. Valsts policijai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam nodoti 235 ārvalstnieki. Kā pārkāpēji konstatēti 625 ārvalstnieki. Lielam skaitam iebraucēju – 3149 personām – sākta lietvedība par apstāšanās un stāvēšanas pārkāpumiem ar ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.
Pašvaldības policijas Tūrisma nodaļā ir 15 darbinieku. Viņu uzdevums ir gan darbs ar pārkāpējiem, gan palīdzība, ja cietušie ir tūristi, viņiem arī jāpalīdz apjukušiem ceļotājiem orientēties pilsētā, jāspēj nodrošināt komunikāciju un cita palīdzību.
“Nopietnos gadījumos Valsts policija piesaista tulkus. Taču ikdienā, reizēs, kad valodu prasmes nepārklājas nemaz, komunicējot ar ārzemniekiem, pašvaldības policijas darbinieki mēdz izmantot arī modernās tehnoloģijas, piemēram, Google Translate tulkotāju viedtālrunī,” atklāj Tūrisma nodaļas priekšnieks Vitālijs Škutāns.
Visvairāk darba ar tūristiem ir vasarā, kad policijas redzeslokā dažādu iemeslu dēļ vidēji dienā nonāk 3–4 ārzemnieki.
Visbiežāk alkohols
“Statistika liecina, ka visbiežāk jāsoda par pārkāpumiem, kas izdarīti alkohola reibumā. Atrašanās uz ielas ar atvērtu alkoholiskā dzēriena pudeli, atrašanās uz ielas reibumā, stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, dabisko vajadzību kārtošana tam neparedzētās vietās – pārkāpēju netrūkst, taču jāteic, ka biežāk tomēr iznāk palīdzēt, nevis sodīt. Tūristi bieži nomaldās. Palīdzam atrast viesnīcu, norādām pareizo virzienu,” stāsta Škutāns.
Tūrisma nodaļas atbildībā ietilpst arī NATO valstu karavīri. Policisti regulāri brauc uz Ādažu militāro bāzi, lai instruētu Latvijā dislocētos sabiedroto valstu karavīrus, kā jāuzvedas brīvsolī Rīgā. “Stāstām par alkohola lietošanas noteikumiem, piekodinām, lai krogos neuzraujas uz meitenēm – krāpniecēm,” piebilst nodaļas priekšnieks.
Ir pārkāpumu veidi, kas īpaši raksturīgi dažu konkrētu valstu pārstāvjiem, taču par kopsakarībām, piemēram, kādēļ britu vecpuiši ir tik naski uz izģērbšanos, Tūrisma nodaļas priekšnieks nevar spriest.
Vāciešiem raksturīga cieņa pret policistiem
Maksimālais sods Rīgā par atvērtu grādīga dzēriena pudeli vai skārdeni uz ielas ir 142 eiro. Ņemot vērā, ka ne visās valstīs ir šāds aizliegums, tūristi bieži vien tiek sveikā cauri ar brīdinājumu. Sods pavisam noteikti sekos, ja viesis demonstrēs bravūru un klaji ignorēs kārtībnieka teikto, tomēr parasti ārzemnieki policiju respektē krietni vairāk nekā vietējie.
“Atmiņā vienmēr paliks gadījums ar vācu studentiem, kuru sarīkotā ballīte izpelnījās izsaukumu par miera traucēšanu. Sākumā ieradās mūsu darbinieki, taču ārzemnieku bija tik daudz, ka vairums vienkārši viņus nepamanīja, nereaģēja uz policistu teikto. Tā nu sagadījās, ka tolaik pieredzes apmaiņas vizītē pie mums viesojās pašvaldības policisti no Brēmenes. Kad situācijai pieslēdzās viņi, mājā acumirklī iestājās miers un klusums!” smej Škutāns.
Sodus samaksā tikpat ātri, cik izpelnās
Lielākais sods tūristam līdz šim ir 500 eiro – par sīko huligānismu. “Neatceros, par ko tieši, taču būtiskākais ir, ka šis ir maksimālais, ko var dabūt,” piebilst Škutāns.
Te jāiestarpina, ka šādu sodu pērn decembrī saņēma arī kāds vietējais – viņš sarīkoja skandālu kebabu ēstuvē Brīvības ielā, ar rasistiskiem izteicieniem apsaukāja darbiniekus, vienam pat uzbruka, pretojās policistiem, gānījās arī iecirknī. Lai iereibušo huligānu (1,94 promiles) savaldītu, izmantots elektrošoks.
Iekasētās summas netiek apkopotas, jo, kā paskaidro Škutāns, policijas uzdevums nav nodarboties ar pelnīšanu. Sodu var samaksāt uzreiz – ar bankas karti, gan policijas automašīnās, gan dežūrdaļās ir terminālis.
“Vairums ārzemnieku ir visnotaļ apzinīgi. Pat ja sods netiek samaksāts uzreiz, viņi bieži interesējas, kā tas paveicams, un mēs informējam viņus, nosūtot paziņojumus uz konkrēto personu faktiskajām dzīvesvietām,” stāsta policists.
Vērts gan piebilst, ka tūristu godīgums ir galvenais iemesls, kādēļ daļu naudassodu izdodas iekasēt arī attālināti. Šobrīd likumdošanas līmenī vēl nav regulējuma, kas ļautu pašvaldības policijai piedzīt sodanaudu no ārzemnieka, kurš paguvis aizbraukt mājās.
Jāatzīst, sodu politika ne vienmēr ir izprotama. Piemēram, par puķu poda aiznešanu no kafejnīcas terases – 150 eiro. Turpretim tikai ar 70 eiro novērtēts par gada cūcību pamatoti nosauktais spāņu studentes izgājiens. Viņa 2016. gada 19. novembrī nokārtoja dabiskās vajadzības uz ziediem Brīvības pieminekļa pakājē un saņēma neizprotami mazu sodu.
Ko redz Rīgas acs
Pašvaldības policistiem, kuri patrulē Rīgas ielās, darbu ļoti atvieglo Videonovērošanas centrs, saukts par Rīgas aci.
Centrs, no kura iespējams piekļūt visām pašvaldības policijas pārziņā esošajām videonovērošanas kamerām, ir neuzkrītoši iekārtots Vecrīgā, virs Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra.
Videonovērošanas centra inspektors Oskars Sīpols atklāj, ka kārtībnieku rīcībā ir 133 kameras. Ir arī aklās zonas, taču kopumā varot teikt, ka centra ielas ir ļoti pārskatāmas.
“Darbs videocentrā notiek 12 stundu maiņās. Pārsvarā reizē strādā četri, minimums – trīs, cilvēki. Darbs notiek 24 stundas diennaktī, protams, uz maiņām ir arī pusdienlaiks,” skaidro centra pārstāvis.
Koncentrācijas spējas un prasme ilgstoši noturēt uzmanību, skatoties bieži vien kustības un krāsu pārsātinātajā monitorā, ir galvenās prasības. Turklāt policisti pievērš uzmanību ne tikai acīmredzamajam – zādzībām, huligāniskām izdarībām vai kautiņiem –, bet arī daudz neizteiktākām situācijām.
“Meklējam lietas, kuras neiederas vidē, izceļas. Tam nav obligāti jābūt pārkāpumam. Reizēm pamanām, ka viens cilvēks ilgāku laiku klīst pa kādu konkrētu teritoriju. Izvērtējam situāciju un, ja parādās aizdomas, ka persona, iespējams, ir apmaldījusies un nepārzina apkārtni, ziņojam, un gādājam, lai patrulējošie policijas darbinieki dodas palīgā,” teic Sīpols.
Dienā vidēji jāreaģē uz 20–30 video notikumiem un tā dēvētajiem tūrisma zvaniem, kad, lai palīdzētu patruļai ielās atrast vajadzīgās personas, iesaistās Videonovērošanas centrs. Pieeja katram incidentam ir skrupuloza.
Kopš brīža, kad patruļa ir ieradusies notikuma vietā, videocentra inspektoru uzdevums ir patīt atpakaļ uzfilmēto un fiksēt nozīmīgākās nodarījuma detaļas. Ja, piemēram, izcēlies kautiņš – jānoskaidro, kurš sita kuram, ar kuru roku utt.
